Aizkrauklieti Alisi Zinovjevu noteikti šad tad atceras tie, kuri ar viņu kopā mācījās 1. vidusskolā un Aizkraukles mūzikas skolā. “Staburagam” par šo mērķtiecīgo jaunieti, nu jau gandrīz profesionālu dziedātāju, ik pa laikam atgādina viņas māte Ļubova.
Aizkrauklieti Alisi Zinovjevu noteikti šad tad atceras tie, kuri ar viņu kopā mācījās 1. vidusskolā un Aizkraukles mūzikas skolā. “Staburagam” par šo mērķtiecīgo jaunieti, nu jau gandrīz profesionālu dziedātāju, ik pa laikam atgādina viņas māte Ļubova, ienāk redakcijā, pastāsta, ko meita dara, cik tālu tikusi savās vokālistes studijās Itālijā.
Alises Zinovjevas māte Ļubova Paramonova redakcijā bija iegriezusies decembra vidū, lai parādītu jaunāko žurnāla “Lilit” numuru, kurā rubrikā “Lielas cerības” publicēts plašs raksts par Alisi “Es esmu dziedātāja un savu cenu zinu”. Pirms Ziemassvētkiem Ļubovas kundze uz vairākiem mēnešiem devās uz Itāliju, lai padzīvotu kopā ar meitu.
Diskotēkas nebija domātas viņai
Var tikai apbrīnot māti, kura tā ziedojas meitas labā. Atdod bērnam visu — laiku, naudu, nervus, pat savu personisko dzīvi. Daba Alisi apveltījusi ar skaistumu, labu balsi un talantu, un to likt lietā visiem iespējamajiem līdzekļiem centusies Ļubovas kundze.
Ne viņa, ne Alise nav aizmirsušas puņķus un asaras, kad tik ļoti gribējās skriet uz diskotēkām, bet māte meitenei neļāva. Atceras arī bēgšanas mēģinājumus no mājām, ieslēgšanu dzīvoklī, lai noteiktās stundas vingrinātos mūzikā. Alise toreiz neieredzēja gan mūziku, gan māti un domāja, ka tā būs vienmēr.
Baltā vārna galvaspilsētā
Opermūziku viņa iepazina nevis teātrī, bet klausoties ierakstus un iztēlojoties, kā pati dziedātu kādu āriju. Nākamā mācību iestāde bija Mediņa mūzikas koledža Rīgā, kurā viņa bija visjaunākā vokāliste. Alisei bija tikai 16 gadu, un koledžā par 18 gadiem jaunākus dziedātājus neuzņēma. Alisei pieļāva izņēmumu, jo pedagoģi Margaritu Gruzdevu saviļņoja Alises nodziedātā “Tatjanas vēstule” — skanīgs, emocionāls priekšnesums.
Gados vecāko rīdzinieku, slavenu aktieru, mākslinieku, juristu bērnu, vidū Alise, meitene no provinces, koledžā atgādināja balto vārnu. Tā viņu arī esot saukuši, atvasinot no Aizkraukles nosaukuma. Nu īsta lauķe — ne dzer, ne smēķē, vienkārši ģērbjas!
Taču Alise, pēc horoskopa Auns, jau tad apņēmās reiz pierādīt, ko īsti “baltā vārna” spēj.
Izvēlas operas dzimteni
Pēc koledžas beigšanas Alisei bija jāizvēlas, kur mācīties tālāk — Rīgā, Maskavā, Sanktpēterburgā. Krievu valoda ir viņas dzimtā valoda, problēmu nebūtu. Taču Alise nav no tiem cilvēkiem, kuri samierinās ar vienkāršāko. Viņa izlēma: gribu Itāliju! Augstieni, kura tobrīd daudziem šķita nesasniedzama. Tikai ne Aunam Alisei un viņas ģimenei.
Tagad Ļubovas kundze pat nevar atcerēties un saskaitīt, cik daudzu firmu, iestāžu, fondu durvis virinātas, lai Alisei sameklētu atbalstītājus, labvēļus, palīgus. Nepietiek tikai veiksmīgi nokārtot iestājeksāmenus Romas konservatorijā, no kaut kā arī jādzīvo. Nelielu stipendiju apsolīja Itālijas vēstniecība.
Pārtiek no sausiņiem un ūdens
Atceroties pašu sākumu, var teikt: to spēj tikai fanātiķe. Bija jāizvēlas — braukt autobusā vai kaut ko ieēst. Var jau šad tad pastaigāt kājām, taču Alisei, lai ekonomētu naudu, to nācās darīt bieži, un tad vakaros likās, ka vairs nejūt kājas. Roma ir liela pilsēta, ap 70 kilometru no viena gala līdz otram, un, ja dzīvo vienā pilsētas malā, bet mācies otrā, gribot negribot jākļūst par gargabalnieci.
Lieki teikt, cik ļoti jaunībā gribas ēst, lai kā par figūru uztrauktos. Kad Alise tagad citiem stāsta, ka pārtikusi no sausiņiem un ūdens pusdienās un piena zupiņas vakariņās, daudzi netic. Itālijas vēstniecības stipendijas — 400 latu — pietika, lai vienu mēnesi samaksātu tikai par dzīvokli. Pārējo jānopelna pašai — mācot audzēkņus, dziedot solo dažādos koncertos. Bet tas jau bija vēlāk.
Krievs krievam palīdz
Alisei reizēm palīdzējusi arī necerēta veiksme. Paši esam pārliecinājušies, ka pasaule nemaz nav tik liela — aizbraucam uz tālu valsti un satiekam savus tautiešus vai pat radiniekus. Tā gadījies arī Alisei. Abas ar māti nejauši iepazinušās ar divām krievietēm juristēm no Sibīrijas, kuras Romā strādājušas.
Iepazīšanās un tējas dzeršana beigusies ar to, ka Alise kopā ar Sibīrijas meitenēm pavadījusi divarpus gadus. Viņas noticējušas Alises talantam, palīdzējušas jaunajai perspektīvajai dziedātājai. Tā ir viena no krievu tautas, īpaši sibīriešu, izcilākajām īpašībām — izpalīdzība, sirsnīgums, spēja otra labā pēdējo kreklu atdot.
Pieder visiem
Kad Alise mēģināja iestāties Romas konservatorijā, konkurss bija 87 cilvēki uz 8 vietām. Aizkraukliete iekļuva studentu skaitā! Par to “Staburagā” jau esam stāstījuši.
Trauslo meiteni no Latvijas Itālijā tagad pazīst labāk nekā Latvijā un uzrunā “kara Alisa” — dārgā Alise. Par viņu raksta laikrakstos, viņas vārds lasāms koncertu afišās, nenorādot, no kuras valsts un kādas tautības viņa ir. Alise uzskata: “Mākslas cilvēks pieder visiem. Rietumos nekur neuzsver cilvēka tautību.”
Pirmo reizi ar miesassargiem
Dažos gados, kopš Alise mācās Itālijā, viņa jau piedalījusies daudzos koncertos, pie tam kopā ar pasaules slavenībām: Karlu Andersonu, Katju Ričarelli, Montseratu Kabaljē, Albano un citiem.
Nekad Alise neaizmirsīs, kā pirms viena no šādiem koncertiem pēc viņas atbrauca divi miesassargi melnā mersedesā, kā pēc koncerta nācās sniegt autogrāfus. Kā dižai māksliniecei, kuru gan pieteica kā krievu dziedātāju. Tikai pēc šī slavenību koncerta Romas centrālajā laukumā Alise uzzināja, ka koncerts tiešajā ēterā translēts televīzijā 80 miljonu skatītāju auditorijai…
Kopš pirmā kursa Alise katru gadu piedalās Lieldienu festivālā, kurš ilgst veselu mēnesi. Koncertos ir plaša un daudzveidīga programma, slaveni un mazpazīstami dziedātāji. Alise var sarunāties piecās valodās — krievu, latviešu, angļu, itāliešu un franču, bet dziedāt — 12 valodās, pat ķīniešu.
Ļoti patīk fotografēties
Ir cilvēki, kurus nu nekādi nevar pierunāt pozēt fotogrāfam. Alise tāda nav, tieši otrādi — viņai ļoti patīk fotografēties! Un tikai ar slaveniem cilvēkiem.
Alises albumā ir fotogrāfijas, kurās viņa redzama kopā ar dziedātājiem Karrerasu, Pavarotti, Ballo, Ričarelli, Kabaljē, Plasido Domingo, bijušo PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Ne vienmēr kopīgu bildi izdevies iegūt viegli, bet Alise ir meitene ar raksturu un savu panāks, lai cik grūti būtu.
Piemēram, lai tiktos ar Pavarotti, viņai nācās aizbraukt uz viņa ārpilsētas villu Modenā, taču dziedonis bija saslimis un paziņojis, ka pie viesiem neiznāks. Pat tādā reizē Alise radusi iespēju izspraukties cauri apsardzei un tomēr iegūt viņa autogrāfu un kopīgu fotogrāfiju!
Blondīne tumšo itāļu vidū
Alise itāliešu vidū izceļas arī ar savu izskatu — gara, slaida, blondiem sprogainiem matiem, žilbinošu smaidu, vienmēr eleganti ģērbusies. Vīrieši viņai vienmēr pakaļ noskatās, mēģina uzrunāt un iepazīties. Taču līdz šim Alise par pretējo dzimumu nelikās zinis.
Tikai šoreiz Alises māte, Ļubovas kundze, mums atklāja, ka meita beidzot ir iemīlējusies. Kāds slavens biznesmenis un politiķis viņu tikmēr aplidojis, kamēr Alise padevusies. Pirms gada Ziemassvētkos Daniels Alises vecākiem lūdzis meitas roku un sirdi. Līgavas dēļ viņš gatavs pieņemt sievas ticību un laulāties pareizticīgo baznīcā.
Villa Itālijas ziemeļos
Tomēr Alise ar kāzām nesteidzas, lai gan ļoti vēlas ģimeni, bērnus. Pirmajā vietā viņai ir operdziedones karjera. Jāpabeidz konservatorija, jāiegūst diploms.
Saderinātie jau nopirkuši villu Itālijas ziemeļos, kur iekārtots arī līgavaiņa birojs. Tas būs izdevīgi arī Alisei, jo tuvāk lielas pilsētas — Verona, Milāna, Paduja, Venēcija.
Par znotu stāsta ar lepnumu
Ļubovas kundze par savu nākamo znotu stāsta ar lepnumu — izglītību esot ieguvis Oksfordā, bagāts, vairāku labdarības fondu prezidents, nesen Itālijā atvēris privāto mūzikas akadēmiju, kurā noteikti darbosies arī Alise.
Alise ir pārliecināta: vīrietis sākumā sievieti novērtē pēc ārējā izskata, bet tālākai dzīvei izvēlas pēc tā, kāda viņa ir kā cilvēks, cik gudra, intelektuāli bagāta un izglītota. Alises dēļ nav jākaunas visaugstākā ranga politiķim, biznesmenim, māksliniekam.
