Staburaga pagasta iedzīvotāja Ināra Dišlere šīs dienas dzīvo skaistas un apaļas dzīves jubilejas gaidās. 30. janvārī viņa svinēs 60. dzimšanas dienu.
Staburaga pagasta iedzīvotāja Ināra Dišlere šīs dienas dzīvo skaistas un apaļas dzīves jubilejas gaidās. 30. janvārī viņa svinēs 60. dzimšanas dienu.
“Tik vien tās mantas ir kā gadi,” jokojoties saka Ināras kundze. Tomēr galvenā viņas bagātība ir saticīgā ģimene — gādīgs vīrs Jānis, trīs jaukas meitas un znoti, kā arī pieci enerģiski, zinātkāri un gudri mazbērni.
Jubileju laiks
Gada nogales un nākamā gada sākums Dišleru ģimenē ir jubileju laiks. Aizvadītā gada novembrī Ināras kundzes vīrs nosvinējis 61. dzimšanas dienu. 2002. gada 30. decembrī bijusi 35. kāzu gadadiena, nu jāpošas nākamajai jubilejai.
Ināras kundze saka: “Nekad plašas svinības neplānoju, taču tik un tā vienmēr pilna māja viesu, un svinēšana ievelkas nedēļas garumā. Ģimenē vien esam 13, atnāk arī citi radi un draugi.”
Prieka un jautrības netrūkst
Dišleru ģimenē vienmēr svin gan vārda, gan dzimšanas dienas, gan gadskārtu svētkus. Tā ierasts, ka Ziemassvētkos katra jaunā ģimene ir savās mājās, taču Vecgada vakarā visi kopā “Līgotnēs” pie Ināras kundzes. “Vēl nav bijis tāds gads, kad meitas ar ģimenēm gadumiju sagaidītu kur citur. Bērniem tad ir lielā Salaveča un dāvanu gaidīšana, prieka un jautrības nekad netrūkst,” saka Ināras kundze.
Nevienos svētkos neiztiek bez Ināras kundzes ceptās kūkas. Arī “Staburags” pārliecinājās, cik tā garda. Ināra Dišlere saka: “Mazbērni citas tortes nemaz neēd, tikai manis ceptās.”
Zootehniķe un priekšniece
Ināras kundze ir no Sēlpils, bet visu darba mūžu — no 1963. gada — pavadījusi Staburaga pagastā. Pēc Smiltenes lauksaimniecības skolas beigšanas sākusi strādāt te par zootehniķi. Bijusi gan galvenā, gan ciltslietu zootehniķe. Septiņus gadus pavadījusi Staburaga ciema padomes priekšsēdētājas amatā. Abi ar vīru paspējuši gan algotu darbu darīt, gan ģimenes māju un saimniecības ēkas uzcelt, lopus apkopt, bērnus audzināt un uz balli aiziet.
Kļūst par zemniekiem
Deviņdesmito gadu sākumā Dišleri kļuva par Breša zemniekiem. Saimniecībā ir 40 hektāru zemes un meža, audzē lopus. Šobrīd kūtī ir divas govis, bet pavasarī būs vēl divas. Kopj 20 cūku, ir vistas, audzē kartupeļus gan lopbarībai, gan pārdošanai, arī graudus. Pircēju pietiek tepat pagastā, brauc arī no Rīgas.
Ināras kundze stāsta:
— Nu jau pati esmu pensijā, vīram līdz pelnītai atpūtai vēl pāris gadu, taču nevaram sēdēt, rokas klēpī salikuši. Ar pensiju vien iztikt grūti, kamēr vēl spēks, jāstrādā. Esam paēduši paši un bērniem un mazbērniem varam palīdzēt. Arī viņi mums lieli palīgi. Meitas dārzu izravē, znoti strādā citus darbus, mazie vienmēr nāk palīgā.
Vaļasprieks — lasīšana
Ināras Dišleres vaļasprieks ir lasīšana. Uz “Līgotnēm” pastniece nes lauciniekiem neierasti daudz preses izdevumu — “Staburagu”, “Lauku Avīzi”, “Likuma Vārdā”, “Dziednieku”, “Zintnieku”, “Unu”, “Mūsmājas”, “Ievu” un “Praktisko Latvieti”. Jaunākās un interesantākās grāmatas viņai piegādā Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse — nopērk un dod lasīt draudzenēm.
“Tā vakari paiet — kā jau sievietei, patīk paskatīties romantiskas filmas, kādu seriālu. Sēžot pie televizora, noadu kādu zeķu pāri mazbērniem, palasu. Vīrs skatās ziņas, sporta pārraides, labprāt min krustvārdu mīklas.”
