Jānis Vovers ir bibliotekārs Sērenes pagasta bibliotēkā. Viņš šajā darbā nokļuvis nejaušības dēļ un uzskata to par likteņa dotu iespēju.
Jānis Vovers ir bibliotekārs Sērenes pagasta bibliotēkā. Viņš šajā darbā nokļuvis nejaušības dēļ un uzskata to par likteņa dotu iespēju.
Izmanto iespēju
Jāņa Vovera profesija ir agronoms. Pēc Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas 1978. gadā nokļuvis Sērenē un līdz pat saimniecības likvidēšanai strādājis ar apgūto profesiju saistītās jomās. Tad kādu laiku bijis arī zemes ierīkotājs.
Kad Sērenē vajadzēja bibliotekāru, pieteicās šim darbam. “Jutos noguris un gribējās kaut ko dzīvē mainīt,” saka viņš. “Man nav aizspriedumu, turklāt, te strādājot, varu vairāk laika veltīt jaunākajam dēlam.”
Uzzinājuši par Jāņa jauno darbavietu, daži draugi gan apjautājušies — vai tu slims esi? Bibliotekāra darbs daudziem asociējoties ar pensijas vecumu, kad dažādas kaites piemetoties.
“Esmu zemnieku saimniecības īpašnieks,” stāsta Jānis Vovers. “Ar lauksaimniecību nenodarbojamies, bet mums pieder grants karjers. No tā ir ģimenes pamatienākumi. Izstrādes apjoms nav liels, turklāt tai ir sezonas raksturs. Labi, ja ir darbs, par kuru regulāri maksā kaut vai nelielu algu.”
Visi amati labi
Pirmais, ko bibliotekārs novērtējis jaunajā darbā, ir iespēja vairāk palasīt grāmatas. Darba sistēmu nebijis grūti apgūt, jo papīru būšanas kārtotas jau agrāk. Lasītāji nejutušies pārsteigti, visi pagastā jau daudzus gadus viens otru pazīst.
Divos darba gados nu iepazītas katra vēlmes un intereses — kurš lasa kriminālromānus, kuram tuvāka mīlestības tēma. “Ir cilvēki, kuri nemaz nevar dzīvot bez grāmatām, viņi allaž atnāk uz bibliotēku,” stāsta bibliotekārs. “Patlaban bibliotēkā ir 64 lasītāji, arī bērni. Daudz tas nav, bet grāmatu krātuve pagastā vajadzīga.”
Jānis Vovers nodarbošanos mainīt negrasās. Pagastmājā esot labs kolektīvs, un savu darbu vīrietis uztver bez aizspriedumiem: “Lai gan bibliotekāra profesija daudziem šķiet vīrietim nepiemērota, es uzskatu, ka mūsdienās jebkurš darbs labs.”
“Vīrietim profesionālajā jomā ir daudz lielākas iespējas,” piebilst Jānis Vovers. “Sieviete gluži fiziski daudzko nespēj. Uzskatu, ka ir darbi, kuri jādara tikai vīriešiem, piemēram, meža cirtēja vai mehanizatora. Pat večiem tik smagā darbā pēc 40 gadu vecuma profesionālas kaites piemetas. Kā to spēj sievietes?”.