2. turpinājums. Sākums 21. janvārī. Inspektors par ierašanos brīdina. Ļoti interesants un Latvijas apstākļiem neierasts ir saimniecību pārbaudes process.
(2. turpinājums. Sākums 21. janvārī)
Inspektors par ierašanos brīdina
Ļoti interesants un Latvijas apstākļiem neierasts ir saimniecību pārbaudes process. Pārsteidz, ka inspektors, kurš dodas pārbaudīt, piemēram, lopkopības saimniecību, 48 stundas iepriekš par ierašanos saimnieku brīdina. Tas tāpēc, lai zemnieks var laikus sagatavoties. Somi uzskata, ka ierasties bez brīdinājuma nav pieklājīgi.
Daudziem latviešu zemniekiem tāds inspektora paziņojums būtu īsta medusmaize, jo varētu noslēpt ienākumus, par kuriem valstij nemaksā nodokļus. Kad somiem ieminējāmies, vai arī viņu fermeri to neizmanto savā labā, viņi nesaprata, par ko runājam… Krāpšana un blēdības, lai izvairītos no paredzēto nodokļu maksāšanas, viņiem ir sveša. Arī korupcijas šajā zemē tikpat kā nav.
Ziemeļniekiem priekšrocības
Somi būtu labi dzīvojuši arī bez iestāšanās ES, jo simt gadu laikā no neattīstītas valsts Somija bija kļuvusi par vienu no attīstītākajām. Vēstnieks Krastiņš uzskata, ka tādējādi somiem atvērušās durvis uz Eiropu, dodot valstij lielākas priekšrocības. Vidējie un mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums visiem kopā ir puse no valsts kopējā, tāpat arī ziemeļos dzīvojošie, saņem lielu ES atbalstu. Somu fermeri gan atzīst, ka bez subsīdijām skarbajos apstākļos nevarētu izdzīvot.
Daudzi iebildīs, ka Norvēģijā nobalsoja pret ES, bet nedzīvo sliktāk. Taisnība, taču arī norvēģiem problēmu netrūkst. Norvēģija ir bagāta valsts, tomēr izdzīvot ārpus kopējā Eiropas tirgus ir ļoti grūti.
Piedāvā aizvietotāju
Par somu ērtībām un labklājību ikdienā ļoti rūpējas vietējās pašvaldības. Tās saviem zemniekiem pat piedāvā izmantot atvaļinājumu sistēmu, kura ir unikāla un funkcionē tikai Somijā. Lai zemnieks ar visu ģimeni varētu doties atvaļinājumā, viņam piedāvā speciālu pakalpojumu — “aizvietotājus”.
Katrs vidusmēra soms par goda lietu uzskata reizi gadā doties ceļojumā ar kuģi. Somijā klimats ir visai skarbs, tāpēc somi cenšas aizbraukt uz kādu no siltajām zemēm, un šāds aizvietotājs zemniekiem ir nepieciešams.
Gadu gaitā izveidojusies pat tāda profesija — cilvēki, kuri nesaimnieko paši, bet dod atvaļinājumu zemniekiem. Ja aizvietotāju norīko pašvaldība, tā viņam maksā par 23 nostrādātajām dienām. Ja šo pakalpojumu izmanto ilgāk, saimniekam jāpiemaksā. Ja fermeris aizvietotāju uzaicina pats, viņš maksā par visu nostrādāto laiku.
Pašvaldības rūpe — cilvēks
“Aizvietotājs” ir tikai viens no pašvaldību pakalpojumu klāsta. Pašvaldības uztur vispārizglītojošās skolas, vidusskolas, profesionālās mācību iestādes, tās nodrošina pieaugušo izglītību, apmaksā mākslas skolas, bibliotēkas, kultūras un atpūtas centrus. Vietējās pašvaldības ir atbildīgas par bērnu dienas aprūpi, vecu cilvēku un cilvēku ar speciālām vajadzībām labklājību, kā arī citiem sociālajiem pakalpojumiem.
Pašvaldībai jānodrošina profilakse un pamata veselības aprūpe, speciālā medicīniskā un stomatoloģiskā palīdzība, kā arī jāveicina veselīgas dzīves vides veidošana. Pašvaldības ziņā ir ielu un ceļu uzturēšana un vides aizsardzība, tai jāmeklē iespēja attīstīt nodarbinātību un sakarus. Daudzus pakalpojumus vairākas pašvaldības sniedz apvienojoties. Piemēram, slimnīcas un daudzas izglītības iestādes uztur apvienotās municipālās pašvaldības.
Bagātie vācieši šurp neraujas
Vienā tādā pašvaldību savienībā Somijas dienvidos viesojās arī latviešu žurnālisti. Kimenlakso savienības vadība gādā par reģionālo attīstību, ES programmu īstenošanu un zemes izmantošanu. Iestājoties ES, somi baidījušies, ka bagātie vācieši brauks uz Somiju, pirks te zemi un būvēs villas, taču neviens no dienvidiem uz šo ziemeļu zemi neraujas. Jūras krastā atpūtas namiņus uzcēluši tikai pāris ārzemnieku.
Kimenlakso ir viens no sešiem Somijas reģioniem, kurā apvienojušās 13 pašvaldību. Reģionā dzīvo 187 tūkstoši iedzīvotāju, attīstīta papīrrūpniecība, darbojas divas ostas. Caur šīm ostām uz Krieviju dodas aptuveni 60 procentu tranzītkravu. Agrāk to apjoms bija vēl lielāks, tomēr mazās ostas izkonkurē Helsinku kuģu piestātne.
Rada jaunas darbavietas
Kimenlakso Somijā ir trešais bagātākais reģions, tomēr te ir arī diezgan liels bezdarba līmenis — augstāks nekā vidēji Somijā. Tas saistīts ar rūpniecības attīstību. Arvien vairāk darbu, ko iepriekš darīja cilvēki, tagad paveic iekārtas. Te īsteno vairākas ES programmas. 60 miljonu eiro to realizācijai piešķīrusi ES, divreiz lielāka summa jānodrošina Somijas valstij un reģiona pašvaldībām.
Ar ES atbalstu reģionā no 1995. gada radīts 2600 jaunu darbavietu, 160 jaunu uzņēmumu, apmācīts 10 tūkstošu iedzīvotāju. Atvērts izglītības centrs, uzbūvēts optisko kabeļu izpētes centrs, top vēl jauni uzņēmumi. Daudz naudas iegulda veco ēku atjaunošanā, kur arī ierīko šos centrus. Vietējās pašvaldības popularizē ceļošanu, ir vairāki lieli atpūtas centri, slēpošanas trases.
Jūt Krievijas ietekmi
Kimenlakso reģions noslēdzis sadarbības līgumu arī ar Sanktpēterburgu Krievijā. Kotkā ar mērķi dibināt biznesa un citus kontaktus ar krieviem atvērts sadarbības centrs.
Kad deviņdesmito gadu sākumā Krievijā bija ekonomiskā krīze, Somijā vairāki uzņēmumi bankrotēja. Pierobežas pilsētā Virolahti Krievijas ietekme vistiešākajā veidā jūtama ik uz soļa. Te ir veikali, kuru fasādi rotā uzraksti krievu valodā, daudzi no Krievijas brauc uz šejieni strādāt, bieži var dzirdēt krievu valodu.
(Turpmāk vēl)
