27 žurnālisti no Latvijas lauku rajonu laikrakstiem (viņu vidū arī “Staburaga” reportiere Agita Grīnvalde) devās Latvijas un Somijas Ārlietu ministrijas rīkotajā pieredzes braucienā uz Somiju.
27 žurnālisti no Latvijas lauku rajonu laikrakstiem (viņu vidū arī “Staburaga” reportiere Agita Grīnvalde) devās Latvijas un Somijas Ārlietu ministrijas rīkotajā pieredzes braucienā uz Somiju, kur triju dienu laikā mēģināja uzzināt pēc iespējas vairāk, kā somi dzīvo pēdējos septiņos gados, kopš šī valsts iestājusies Eiropas Savienībā.
Skaistums aiz autobusa loga
Skandināvijas valstīs un arī Somijā biju pirmo reizi, tāpēc ar lielu interesi lūkojos apkārt. Skatam pavērās klinšainās ceļmalas, skaistie ziemas skati, viss, par ko jūsmo tūristi. Tā kā īpašas ekskursijas nebija paredzētas un Somijas dzīves izzināšana lielākoties notika lekcijās, redzējām diezgan maz. Tūristu iecienītākos objektus apskatījām tikai pa autobusa logu. Lai arī tā, priekšstatu par dzīvi Somijā guvām.
Pirmo ieskatu par Somiju mums sniedza Latvijas vēstnieks Valdis Krastiņš, kurš šajā amatā ir nepilnu gadu: “Ar skaudību lūkojos uz Somijas sakārtotību. Domāju, ka arī Latvija tāda varētu būt, ja ne padomju laiki. Raugoties, kā somi sakārtojuši savas saimniecības, respektēju šīs zemes ļaudis, kā viņi mācējuši tikt galā ar politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām problēmām savā valstī.”
Pilsētas uz klintīm
Somiem nav nekā vairāk kā latviešiem, vien meži, upes un ezeri. Un klintis. Milzīgi akmens bluķi, ar kuriem, būvējot pilsētas un ceļus, somi iemācījušies lieliski sadzīvot. Vietām pilsētās lielākie klintsbluķi atstāti neskarti, lai iebraucējiem būtu ko apbrīnot. Piemēram, Helsinkos klintī iebūvēta baznīca. Tā vienkārši izurbta kā milzīga aka, un jumta vietā uzlikts ieapaļš kupols. Helsinkiešiem tas ir parasts dievnams, bet tūristiem — apbrīnas vērts apskates objekts. Šosejas malās interesantākās klinšu grēdas izgaismotas, lai tumsā labāk varētu redzēt.
Somu kuģi peld Karību jūrā
Somijā reiz bija bagātīgi dzelzsrūdas krājumi, bet nu tie izsīkuši. Attīstīta mežrūpniecība. Uzņēmumu, kuri ražo zāģmateriālus, un celulozes firmu gada apgrozījums ir lielāks par Latvijas nacionālo kopbudžetu. Augstā līmenī ir papīra rūpniecība. Šajā nozarē strādā ļoti daudz cilvēku, arī viņu ienākumi ir samērā lieli.
Papīra ražošanā un tipogrāfijās darbina pašu ražotas iekārtas, jo attīstīta metālrūpniecība, kurā izmanto lēto Krievijas čugunu. Helsinkos, turpat blakus vēstniecībai, ir viena no lielākajām kuģu būvētavām Eiropā. Tajā strādā pieci tūkstoši cilvēku. Te ražotie izklaides kuģi vadā pasažierus ne tikai no Tallinas uz Helsinkiem, bet arī vizina pa Karību jūru.
Viens procents paliek pašiem
Somi slaveni ar mobilajiem tālruņiem NOKIA. Mobilie sakari attīstīti tāpēc, ka valsts apdzīvotība, īpaši Somijas ziemeļos, nav tik blīva kā citās valstīs. Mobilie sakari ir lētāki un ērtāki, nekā kabeļu un telefonlīniju ierīkošana. Izvēloties mobilos tālruņus, somi pērk savā valstī ražotos. Taču Somijā pārdod tikai vienu procentu no NOKIA saražotajiem tālruņiem, pārējos eksportē.
Somiju sauc arī par pasaules lielāko on—line zemi, jo te ir vairāk mobilo tālruņu un interneta pieslēgumu uz katru iedzīvotāju, nekā jebkurā citā Eiropas valstī.
Vairāk nekā puse balso “par”
Pirms septiņiem gadiem Somija pievienojās Eiropas Savienības valstu saimei. Referendumā “par” nobalsoja 57 procenti somu. Interesanti, jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk cilvēku balsoja “pret”. Iestāties Eiropas Savienībā visvairāk nevēlējās lauksaimnieki.
Tieši viņiem iestāšanās Eiropas Savienībā bija vislielākais pārbaudījums, jo viņi zaudēja lielo valsts atbalstu. Valdības vīri gan apgalvojuši, ka valsts vairs nevarētu sniegt saviem zemniekiem tik lielu atbalstu. Izmaiņas lauksaimnieku dzīvē būtu tik un tā.
Cenas krīt, zemnieki bēdājas
Visvairāk Somijas ekonomiku ietekmēja cenu kritums. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus šajā valstī, lētus pārtikas produktus saražot nemaz nav iespējams. Iestājoties Eiropas Savienībā, Somijā krietni samazinājās pārtikas produktu cenas — pienam par 30, olām par 50, kviešiem pat par 60 procentiem. Pircēji bija ieguvēji, taču zemniekiem tas radīja nopietnas bažas. Lai arī Eiropas Savienība cenu starpību daļēji kompensēja, apmēram 30 procentu saimniecību savu darbību beidza.
Izdzīvoja spēcīgākās. Tas nenozīmē, ka Somijas lauki pamazām aizauga, jo likvidēto saimniecību zemi nopirka kaimiņi, kuri vēlējās paplašināt savas. Zemnieki, kuri likvidēja saimniecības, atrada darbu pie kaimiņiem vai devās uz pilsētu.
Daudzveidīgs atbalsts
Eiropas Savienība dažādā veidā pabalsta lauku cilvēkus, kuri dzīvo mazāk attīstītos reģionos, zemniekus, kuri priekšlaikus devušies pensijā vai saimniecības vadīšanu nodevuši jaunajai paaudzei.
Atbalsts lauksaimniekiem ir ļoti daudzveidīgs. Tiem, kuri turpina strādāt, maksā kompensāciju par to, ka viņi upju krastos atstāj neizmantotas zemes, tādējādi pasargājot dabu un ūdeni no ķimikālijām. Katram zemniekam desmit procentu lauksaimniecībā izmantojamo platību jāatstāj atmatā, par to viņš saņem pusi no Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem.
Turpmāk vēl
