18. jūlijs, kad paredzēta nākamā medicīnas darbinieku streika diena, vairs nav tālu. Arodbiedrībai jāizlemj: streikot vai nestreikot?
18. jūlijs, kad paredzēta nākamā medicīnas darbinieku streika diena, vairs nav tālu. Arodbiedrībai jāizlemj: streikot vai nestreikot? Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības organizētā sanāksme Rīgā notiks 16. jūlijā, tad arī nolems, ko darīt.
Ministru kabinets otrdienas sēdē atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus medicīnas darbinieku prasību izpildei. Tajos paredzēts, ka no 1. oktobra veselības aprūpes sistēmā nodarbināto vidējā darba alga būs 140,99 lati mēnesī. Kāpēc no 1. oktobra, ja mediķi jau sen pieprasa no 1. jūlija? Lai izpildītu mediķu prasības, šogad vien nepieciešami 3,2 miljoni latu, bet papildus veselības aprūpei — 6,4 miljoni latu. Kur tos ņems?
Medicīnas darbinieki vairs nekādiem solījumiem netic, jo nav garantēti naudas ieguves avoti. Finansu ministrs sola “atrast” kādu miljoniņu, bet tas iespējams tikai pēc budžeta grozījumiem rudenī, ja tādus akceptēs. Nav gan zināms, vai pēc Saeimas vēlēšanām tagadējie solītāji vispār vairs būs valdībā.
Pusotra miljona latu valdība cer iegūt, bezstrīdus kārtībā piedzenot nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu par 2001. gadu no divām lielākajām pašvaldībām — Rīgas un Ventspils domes. Bet te nu sākas “brīnumi”! Labklājības ministrs Viktors Jaksons Ministru kabineta sēdē dzirdējis, ka finansu ministrs Gundars Bērziņš kā parādnieces nosauc Rīgu un Ventspili, taču Bērziņa kungs apgalvo — kolēģis pārklausījies… Arī Rīga un Ventspils protestē: mēs neesam parādnieces! Tagad nu jāsūta Valsts kontrole, lai pārbauda, vai šīs pašvaldības ievēro finansu disciplīnu.
Vienīgā reālā nauda, ko var saņemt medicīnas darbinieki, ir labklājības ministra solītie 800 tūkstoši latu no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas rezerves fonda. Taču vienmēr grābt no nebaltām dienām atlicinātā nevarēs.
Paši medicīnas darbinieki domā, ka streiks tagad, vasaras vidū, kad pacientu tāpat ir maz, neko nedos. Pie tam valdība zina, ka streika dēļ mediķi nevienam nomirt neļaus, palīdzību sniegs. Tad ko gan šis streiks dos? Ja nu vienīgi pārliecību pašiem mediķiem par savu prasību pamatotību, vēl lielāku vienotību un konsekventu sāktās cīņas turpinājumu. Vismaz pagaidām, līdz septembrim, kad streiks plānots trīs dienas pēc kārtas.