No 5. līdz 7. jūlijam aizkrauklieši svinēja savas pilsētas 35. jubileju.
No 5. līdz 7. jūlijam aizkrauklieši svinēja savas pilsētas 35. jubileju.
Aizkraukles pilsētas svētki jau kļuvuši par tradīciju, un kā vienu no gada svarīgākajiem notikumiem tos visi ļoti gaida. Šogad svētki bija īpaši skaisti un novada domei kopā ar ziedojumiem izmaksāja vairāk nekā 10 tūkstošu latu.
5. jūlija pēcpusdienā svētki sākās ar gleznotājas Māras Kažociņas darbu izstādes “Baltā pilsēta” atklāšanu un keramiķa Leontīna Cīruļa un bērnu keramikas akadēmijas cepļa atvēršanu Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos”.
Šķīstīšanās ar keramiķa svētību
Māra Kažociņa, gatavojot diplomdarbu par Pļaviņu HES celtniecību, 1961. un 1962. gadā studentu vasaras praksē strādājusi Aizkrauklē.
Viņas gleznu izstāde pērn bija skatāma arī Aizkraukles arodvidusskolā. Augustā būs desmit gadu, kopš gleznotājas vairs nav mūsu vidū.
Leontīna Cīruļa melnās keramikas ceplis izveidots “Kalna Ziedu” piekalnē un iekurināts iepriekšējā dienā. To atverot, podi vēl bija silti. Pirmo podiņu mākslinieks sasita — veiksmei.
Novada domes priekšsēdētājam Vilnim Plūmem mākslinieks dāvināja roku mazgājamo trauku, kuru senie latvieši parasti kāruši kāda koka zaros, lai ērtāk nomazgāt rokas. Domē tas jāpakarina kādā īpašā vietā, lai apmeklētāji un paši domnieki, rokas mazgājot, simboliski šķīstītos gan no sliktām domām, gan nevēlamiem darbiem.
Tirgus jampadracis
Sestdien tieši pulksten 12 pilsētas centrālajā laukumā, Studentu pūtēju orķestra tauru skaņām viļņojot gaisu, svētkus atklāja Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska.
Amatnieki uz Aizkraukli sabraukuši no visiem Latvijas novadiem, sākot ar kurzemniekiem, beidzot ar latgaliešiem. Aizkrauklieši jūsmoja par Rēzeknes keramiķu Antona Ušpeļa un Andreja Koļesņikova darbiem, cepurniekiem no Bauskas, rotkaļiem, audējām, gleznotājiem, mielojās ar medu un saldumiem. Bērnus priecēja baloni un vizināšanās smalkā limuzīnā. SIA “Allegretto” svētku dalībniekus cienāja ar garšīgu biezputru un zupu.
Deju un dziesmu cienītājus iepriecināja kultūras nama meiteņu vokālais ansamblis, bērnu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, senioru ansambļi “Atbalss” un “Ivuška”, ansambļa “Spīdala” dziedātājas. Varen braši muzicēja lietuviešu kapela “Širvena” no Biržiem. No viņiem neatpalika arī aizkrauklieša Imanta Baumaņa kapela.
Nu un tad?
Svētku “nagla” neapšaubāmi bija stadionā notikušais koncerts “Dziesma manai paaudzei” Andra Freidenfelda vadībā. Par koncerta devīzi, kā ierosināja Fredis, kļuva sauklis “Rīgai 800 — nu un tad?”. Jo Aizkrauklei 800 noteikti vēl būs, bet Rīgai 35 — nekad.
Koncertā dziedāja 38 dalībnieki. “Grand Prix” ieguva bijušais Aizkraukles zēns Krišjānis Kalvāns, pirmo vietu — Aija Dudeniča, otro — Dace Puida (abas no Daudzeses pagasta), trešo — Kristīne Slaktere no Aizkraukles. Skrīverietis Guntis Bokalders “Rīgas miesnieka” loterijā laimēja gāzes plīti.
Aizkraukles Goda pilsoņus koncerta starplaikā sumināja lieli un mazi. Par Goda pilsoni kļuva pensionāre Anna Stare, Sarkanā Krusta aktīviste Marija Šteinarte, sociālā darbiniece Irēna Žurzdina, skolotāja Ārija Karakone, pensionāri Edvīns Voits un Jānis Ozoliņš.
Aizkustinoši bija skolotājas Ārijas Karakones vārdi, apbalvojumu saņemot: “Gods pa ceļa vidu iet, negods — pa ceļa malu!” Viņai un pārējiem Goda pilsoņiem Dievs devis laimi iet pa ceļa vidu.
Piedzīvo uguņošanu
Tieši pusnaktī aizkraukliešus apžilbināja krāšņa uguņošana. Uz mierīgās Daugavas fona tas bija neaizmirstams skats. Balle ar “Labvēlīgo tipu” un “Tumsu” turpinājās līdz rītausmai.
Svētdien Daugavā vēl sacentās ūdensmotosportisti, bet virs Aizkraukles riņķoja helikopters, kurā naudīgākie aizkrauklieši varēja uz pilsētu palūkoties no putna lidojuma.
Svētki aizvadīti, iespaidiem esam aplipuši kā bites ziedputekšņiem saulainā laikā. Gaidīsim tos atkal citu gadu!
