Seces pagasta zemnieku saimniecībā „Stūres” jau vairāk nekā desmit gadu saimnieko Gundars Lazdauskis.
Seces pagasta zemnieku saimniecībā „Stūres” jau vairāk nekā desmit gadu saimnieko Gundars Lazdauskis. Viņš gribētu nodarboties ar piena lopkopību, taču neveiksmes dēļ ganāmpulks nu jāveido no jauna.
Gundars apsaimnieko 32 hektārus zemes. Kūtī mīt 15 liellopu, taču slaucamas govis ir tikai četras. Rocība nav liela, tāpēc nevar atļauties algot strādniekus. Saimniecībā strādā pats Gundars ar sievu un viņa vecāki.
–– Pirms vairākiem gadiem biju nonācis finansiālās grūtībās, nevarēju govis sēklot ar kvalitatīvu vaislas materiālu, tāpēc ievērojami saruka izslaukumi, radās citas problēmas, –– stāsta Gundars. –– Nu ganāmpulks jāveido no jauna. Tam vajadzīgi daudzi gadi. Govs jau nav cūka, kuru sešos mēnešos var nobarot un pārdot. Protams, arī manā saimniecībā cūkkopība ir veids, kā ātrāk nopelnīt naudu, var teikt –– apgrozāmie līdzekļi. Kūtī barojas desmit dažāda vecuma cūku, lai tad, kad vajag naudu, vismaz vienu var pārdot.
Gundars cenšas izveidot piena lopu ganāmpulku, kurā būtu Skandināvijas valstīs selekcionētās šķirnes. Šīs govis ir daudz pienīgākas.
–– Šķirnes dzīvnieku gan nevaru atļauties nopirkt, tāpēc jāiztiek ar kvalitatīvu vaislas materiālu, –– saka Gundars Lazdauskis. –– Pienu nododu SIA „Aizkraukles piens”. Kaut ar nelielu kavēšanos, naudu par piegādāto pienu saņemu regulāri.
Lopbarību Gundars Lazdauskis audzē pats. Arī šogad tīrumos aug mieži un kvieši. Nākamajā gadā plānots sēt tritikāli.
Jau otro gadu viņa saimniecībā skābsienu tīs ruļļos.
–– Mūsu pusē šādas tehnikas nav, tāpēc jāgaida, kad palīgi atbrauks no tālākām vietām, –– saka Lazdauska kungs. –– Pērn man ruļļus tina ķeipenieši. Izbarojot šādu lopbarību, ievērojami palielinājās izslaukums –– pat par pusotru litru no govs slaukšanas reizē. Mazāk vajag siena, kura sagatavošana ar vecu un neefektīvu tehniku tāpat ir ļoti dārga.
–– Būtu vajadzīgs kredīts, –– spriež Gundars. –– Tomēr, ja mēneša ienākumi ir tikai 50 latu, bankā nav ko meklēt. Būs jālūko citas iespējas, jo pamest saimniekošanu negribas. Es neatzīstu arī meža izciršanu, jo mežs saimnieku baro tikai reizi simt gados, bet zeme –– katru gadu, katru dienu. Man gan ir tikai alkšņu audzes, kuras derīgas vienīgi malkai.
