Praulienas pagasta lauku saimniecībā „Zasupi” atgriezusies dzīvība.
Praulienas pagasta lauku saimniecībā „Zasupi” atgriezusies dzīvība. Vecā māja piedzīvo pārbūvi, atkal te pagalmā zied puķes, skraida kaķi, suņi, mazais Edgars brauc ar divriteni, kūtī ir lopu saime — skaists darba zirgs, govs, cūkas, kaza, vistas. Pārsteigums, bet kūtī uz galda pat nolikta Bībele un aizdegta svece. Piemājas tīrumos aug kartupeļi, saknes. Jau otrais gads, kopš māju nopirkusi Alda Drēģera ģimene un, pārdzīvojusi pirmo grūto ziemu, turpina iekopt paprāvo saimniecību, kurā ir 27 ha zemes.
Ja jau Alda sieva Lelde, pilsētniece, ar bērniem — Aiju un Edgaru — izturējusi pārziemošanu laukos un nav aizmukusi prom, kaimiņi spriež:
— Šitie te iedzīvosies.
Aldim Drēģerim vispirms vaicāju, kas veicinājis dzīvesvietas un dzīvesveida maiņu.
— Pilsēta tika apmainīta pret laukiem, godīgi sakot, manas veselības dēļ, jo, neslēpšu, 15 gadu bija godīgi nospēlēts, padzerts šņabis, un tad jutu — kaut kas ir jādara, lai saglābtu no veselības to, ko vēl var. Sākumā ģimene par pārmaiņām un dzīvi laukos nebija „starā”, bet man bija jāizvēlas — vai nu lēnām sabrukt vai dzīvot tālāk normāli. Uz laukiem esmu rāvies visu laiku, jo bērnībā dzīvoju laukos. Pirmo reizi aizgāju uz Viesīti, bet tur kaut kā juku laikos nekas nesanāca.
— Kā atradāt lauku mājas Madonas rajonā?
— Pilnīgi nejauši, meklējot sludinājumus pa visām malām, „uzdūros” lauku mājām „Zasupi”. Kādreiz te ir bijusi liela saimniecība, būvēta 1936. gadā, kas Latvijas laikā novērtēta kā viena no labākajām piensaimniecībām rajonā. To es sapratu no vecām mājasgrāmatām, arī kūts par to liecina. Protams, mājas ir vecas, tāpēc iznāk visu pārbūvēt no jauna, beigās būs tā, ka tikai pamati paliks vecie. Pagājušajā gadā uztaisījām divas istabas, lai varētu daudzmaz normāli dzīvot, viss pārējais lēnām top. Mājās ievācāmies pagājušā gada martā.
Lelde papildina:
— Šajā pusē esam arī tāpēc, ka Liezērē dzīvo mans brālis. Pārcēlās uz laukiem no Rīgas pirms sešiem gadiem.
— Kā esat iedzīvojušies, kā sadalāt saimnieciskos darbus?
— Mums saimniecībā ir pilns spektrs — govs, kaza, cūkas, vistas, pieci kaķi un suņi, kas izglābti vai nu no “jūrskolas” vai pieklīduši un adoptēti. Pat zirgs ir mājās — Princis. Veikalā pērkam maizi, sāli, cukuru, jo viss pārējais ir pašiem — piens, biezpiens, krējums, kartupeļi. Visas sfēras esam savā starpā sadalījuši. Lopi ir mana sfēra, sākot no barības sagādes, barošanas, vienīgais, ko nedaru — neslaucu. Govi un kazu slauc Lelde, kas, būdama tipiska rīdziniece, to nekad iepriekš nebija darījusi. Dzīve piespieda iemācīties govs pupu raustīšanu — iemācījās. Mēs jau visi esam pilsētnieki, iepriekš Rīgā dzīvojuši, bet visu var iemācīties — vajag tikai gribēt.
Sievas pārziņā ir māja un viss, kas ap māju. Sievasmāte, kas dzīvo pie mums, rosās pa dārziem, kur aug kartupeļi, dārzeņi. Mazais puika, iesaukts par direktoru, iebāž galvu visur, kur var.
Lauku veselīgais uzturs, gaiss, darbs notur formā. Ceļos piecos no rīta, lai visu paspētu. Alu, šņabi nedzeru, pīpēšanu atmetu. Manai veselībai palīdz kazas piens. Tāpēc jau arī kaziņa tika atvesta.
Lelde:
— Atceros, kā brālis mums atveda govi un teica: — Dariet ar to lopiņu, ko gribat — slauciet pienu vai vediet uz gaļas kombinātu. Man govij pat pieiet klāt bija bail, kur nu vēl slaukt. Sākumā atradām palīgus, kas Brūni izslauks, bet tad pamazām sapratu, ka pašiem vien tas ir jādara. Iemācījos slaukt vairāk spītības dēļ, jo kā gan varēju pieļaut, ka citi prot govi izslaukt, bet es ne. Tagad ar slaukšanu problēmu nav. No Brūnes mums ir piens, putukrējums, biezpiens, skābais krējums, esmu iemācījusies pagatavot sieru. Protams, lauku darbi fiziski ir grūti, arī darbaroku vienmēr pietrūkst, lai visu paspētu padarīt.
— Kā uz jūsu dzīvošanu laukos skatās vecie draugi, kas ik pa laikam apciemo?
— Visi skatās ar smaidu. Domā, ka mums kaut kas smadzenēs ir sašķobījies. Daži jau vispār neticēja, ka mēs te „Zasupos” paliksim un kaut ko varēsim arī izdarīt. Kaimiņi domāja, ka Lelde savāks bērnus un aizskries atpakaļ uz Rīgu.
— Kā Aldim Drēģerim ar muzicēšanu?
— Pašlaik ir klusuma periods, jāsaved kārtībā saimniecība, veselība arī mazliet klibo. Tā ka esmu pavisam mierīgs.
Mājās visi kompjūteri stāv darba kārtībā, gaida, kad atsākšu radošo darbību, bet radošais moments mani nekad nav atstājis.
— Aldis Drēģeris drīzumā sākšot strādāt Madonas radio?
— Jā, no 1. jūlija Madonas radio vadīšu rīta projektu — no pulksten 7 līdz 13. Man ir idejas, kā radio padarīt klausāmāku. Pieredze gūta, strādājot „Radio 2″ studijā. Ceru, ka darbs Madonas radio manā dzīvē ienesīs jaunas radošas vēsmas.
(No Madonas rajona laikraksta “Stars”)
