“Jau trešo gadu esam iestrēguši gaidīšanas režīmā. Visu likvidēt žēl, atliek tikai cerēt,” par krīzi piena lopkopībā saka kooperatīvās sabiedrības “Sēlpils PKS” valdes priekšsēdētājs, Seces pagasta zemnieku saimniecības “Grotēni” īpašnieks Juris Driķis. Patlaban piena iepirkuma cenas ir zemākās, kādas jelkad bijušas, taču daļa piensaimniecības aizvien cer uz valsts atbalstu un kaut kādu risinājumu.
Sēlpils piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā apvienojušās zemnieku saimniecības un fiziskas personas, kas nodarbojas ar piena lopkopību, no Sēlpils, Seces, Staburaga un Sērenes pagasta. Savulaik sabiedrība, kura drīz svinēs 25. darbības gadadienu, arī pārstrādāja pienu, tagad vien savāc no mazām un lielākām saimniecībām un tālāk ved pārstrādes uzņēmumam “Preiļu siers”. Vēl nesen kooperatīvā bija 60 saimnieku, pēdējo divu gadu laikā skaits sarucis līdz 38 aktīviem biedriem, kuri patlaban kooperatīvam nodod pienu. “Sēlpilī un Daudzevā govis tikpat kā vairs netur, arī pārējos pagastos piena lopkopju vairs nav daudz,” saka valdes priekšsēdētājs Juris Driķis, kurš šajā amatā ir ceturto gadu. Par kooperatīvu un piensaimnieku noskaņojumu arī šī saruna ar viņu.
Visu rakstu lasiet “Staburaga” 16. jūnija numurā vai e versijā šeit.
