Rīt jāiet uz vēlēšanām, bet es jūtos kā brūte, kura vēl nav izvēlējusies līgavaini. Par ko lai balsoju? Biju jau izvēlējusies, bet šonedēļ biezā slānī saņēmu informāciju savā pastkastītē. No dažādām avīzītēm, kurām gan nav norādīts izdevējs, uzzināju, ka visādi spiegi, izvirtuļi, tautas mantas izšķērdētāji un aģenti iefiltrējušies deputātu kandidātu vidū! Kas to būtu domājis! Bet tik skaisti runāja! Protams, ka par viņiem nebalsošu. Neesmu jau nekāda valsts nodevēja! Es viņu fonā kā sniegbalts gulbis ar bāreņu asaru skaidru nomazgātu dvēseli. Indriķis saka, lai balsoju par lielajām un vecajām partijām. Vismaz zināma nelaime. Izvēlējos vienu partiju, taču kādā avīzē izlasīju interviju ar slavenu komponistu, kurā viņš saka: “Tikai ne par viņiem!” Kā lai es viņam neticu — tik skaistu mūziku raksta. Žurnālisti arī vienā gabalā kladzina — domājiet un izdariet pareizo izvēli! Būtu pateikuši, kura ir pareizā, bet nē — glabā kā valsts noslēpumu. Ja divas partijas, tad skaidrs: vieni — sliktie, otri — labie. Bet tagad? Ak vai! Grūta nakts man priekšā. ◆
