Aizkrauklē bija piestājis Latvijas Samariešu apvienības autobuss, kas ir speciāli aprīkots lauku cilvēku aprūpei viņu mājās.
Vecie cilvēki grib palikt viensētā
Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš stāsta, ka ideja piedāvāt šādu pakalpojumu radusies paša ģimenē — viņa vecāmāte neparko nav vēlējusies no lauku mājām pārcelties uz citu vietu, kur ir visas ērtības. Aka no mājām bijusi apmēram piecdesmit metru attālumā. Tādu cilvēku, kuri dzīvo viensētās, bet kuriem nav ne veļasmašīnas, ne dušas un citu ērtību, ūdens jānes no akas, jādodas uz sirsniņmājiņu, Latvijā ir daudz. Projektā iegūstot līdzekļus, iegādāti un aprīkoti vairāki autobusi, tajos ir dušas kabīne, izlietne, veļasmašīna, pēdu aprūpes iekārta, ratiņkrēsls un stacionārs ērts krēsls, gāzesplīts, kur var izvārīt tēju vai ēdienu. “Autobusi ir aprīkoti pēc mana plānojuma, un tie darbojas kopš šīgada pavasara. Bijām iecerējuši izvietot arī vannu, tomēr tas neizdevās,” stāsta Andris Bērziņš. “Esam atraduši iespēju, kā sirmgalvjiem vecumdienās palikt savās dzimtajās mājās un saņemt aprūpes pakalpojumus, nevis doties uz sociālās aprūpes centru vai pilsētas dzīvokli pie radiniekiem. Mēs viņiem dodam iespēju palikt vidē, kas viņiem ir tuva, mīļa, pie kādas viņi ir pieraduši, un viņi turpina savās mājās darboties, cik nu katrs spēj.”
“Samarieši nav
marsieši”
“Vecie cilvēki bieži vien sākumā baidās, viņi domā, ka samarieši ir kādi “marsieši”, bet pēc pirmo pakalpojumu saņemšanas viņiem pateicībā un labsajūtā acīs sariešas prieka asaras,” stāsta Jelgavas nodaļas vadītāja Aija Purmale un aprūpes tehniķe Anita Johansone. “Viena cilvēka aprūpe parasti aizņem vairākas stundas, un to veic darbinieki ar mediķa un sociālā aprūpētāja izglītību. Ja vajag, cilvēku aizvedam pie ģimenes ārsta, acu vai kāda cita speciālista.”
Samariešu apvienība iegādājusies arī vairākas vieglās automašīnas, tajās darbinieki izbrauc pie vecajiem cilvēkiem, ja ir jāsniedz nelieli pakalpojumi, piemēram, jābrauc lūkoties, kas noticis ar cilvēku, ja viņš ir nospiedis drošības pogu. “Vecajiem cilvēkiem ir aproces ar drošības pogu, to viņi var nospiest, ja kļūst slikti un vajag palīdzību. Mūsu dispečeru telpā atskan signāls, un dežurante redz, kurš izsaucis palīdzību, kāda ir viņa slimības diagnoze, viņa pa rāciju ar cilvēku sazinās. Zvanām kaimiņiem vai izbraucam paši, lai cilvēkam palīdzētu,” stāsta Andris Bērziņš. “Paši interesējamies tad, ja signāls liecina, ka aproce ar pogu ilgu laiku ir vienā vietā — varbūt vecais cilvēks ir pakritis, nespēj piecelties, viņam kļuvis slikti. Dažkārt gan izrādās, ka cilvēki aproci aizmirsuši uzlikt vai arī domā, ka tas nemaz nav jādara, ka to var glabāt uz naktsskapīša. Drošības pogas apkalpe tiek nodrošināta visu diennakti.”
Sadarbojas ar sociālajiem dienestiem
Pakalpojumi tiek sniegti vairākās Latvijas pilsētās un novados sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem — tie izvērtē cilvēku situāciju, nosaka, kurš ir trūcīgais un maznodrošinātais, kādi pakalpojumi cilvēkam ir vajadzīgi, un arī apmaksā pakalpojumu. Samariešu piedāvātās iespējas privātpersonas izmanto arī par saviem līdzekļiem. Samarieši vecajiem cilvēkiem palīdz, piemēram, Jelgavā un tās apkārtnē, Skrundā, Aizputē, Kuldīgā un citur.
Mūspusē pagaidām šādus pakalpojumus neviens vēl neizmanto. ◆
