Pagājusī nedēļa sākās Līgo noskaņās. Svētkus pavadīju Saldus novadā, turp ar draugiem biju aizbraucis jau pirms tam. Jāņu dienā, kad sākās lietus, devāmies mājup, un lietainais laiks itin nemaz netraucēja. Piedzīvoju arī krusu, bet tā bija ļoti īslaicīga. Viszemākā gaisa temperatūra — plus 3,5 grādi — Jāņu naktī reģistrēta Madonā, bet vidējā bijusi plus 6,8 grādi. Tik vēsus šos svētkus neatceros.
Pirms Līgo svētkiem uz ceļa redzēju vairākas policijas ekipāžas. Līgo dienā pats pie stūres nesēdos, bet Jāņos, iebraucot Rīgā, arī mani apturēja — viss bija kārtībā. Atkal redzēju policijas automašīnas, un tas manī radīja drošības izjūtu. Manā izpratnē alkohols un braukšana pie stūres nav savienojamas lietas, tādēļ atzinīgi vērtēju aktivitātes televīzijā un radio, aicinot nebraukt dzērumā. Šajos svētkos piecu dienu laikā reibumā tika pieķerti 109 autovadītāji, kādam bija pat 3,17 promiļu, ko vienas dienas laikā grūti sasniegt. Bet gan jau ar laiku autovadītāju apziņas līmenis būs tāds, ka viņi dzērumā vairs nebrauks.
Jāņu dienā glābējsilītēs Rīgā un Madonā tika ievietoti trīs puisīši. Tas, protams, ir skumji, ka mātes atstāj savus bērnus, bet ir ģimenes, kurām nav iespējams tikt pie sava bērniņa, tādēļ šī ir diezgan laba alternatīva. Labāk lai bērns aug ģimenē, kurā ir labvēlīgi apstākļi. Zinu cilvēkus, kuri Latvijā ir adoptējuši bērnus, un viņi ir apmierināti. Jaunu vecāku, kuri vēlas adoptēt bērnu, ir daudz, lai gan adopcijas process nav vienkāršs. Šogad esot adoptēts 118 bērnu — 47 Latvijā un 71 ārzemēs. Gribētos, lai vairāk bērnu adoptētu Latvijā, tomēr labāk, lai bērns ir laimīgs kaut ārpus Latvijas, nevis nonāk bērnunamā.
Mūsu uzņēmumā darba nedēļa bija īsa — tikai trīs dienas. Tomēr ik pa laikam ir vajadzīgas šādas īsās nedēļas, lai strādājošie pēc smagiem garākiem darba posmiem varētu atpūsties. Darbus saplānojām tā, lai visu iecerēto varētu paveikt, piektdien pastrādājām nedaudz ilgāk, lai klienti būtu apmierināti. Nekas iekavēts mums nav. Plānojam līdz gada beigām koka — plastmasas dēļu ražošanu palielināt. Esam iecerējuši iegādāties vēl vienu jaunu ražošanas iekārtu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā esam iesnieguši projekta pieteikumu un šonedēļ saņemsim atbildi. Ceru, ka tā būs pozitīva. Pagājušajā nedēļā saistībā ar šo projektu man bija vairākas tikšanās par finanšu piesaisti.
Pagājušajā nedēļā Latvijā sākās elektroniskā pieteikšanās studijām 11 Latvijas augstskolās. Atzīstami, ka šajā procesā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas un topošajiem studentiem nav jāstāv garās rindās. Tomēr man šķiet, ka augstskolu Latvijā ir par daudz. Vajadzētu to skaitu samazināt un uzmanību koncentrēt uz kvalitāti. Varbūt nāks kāds jauns un labs izglītības un zinātnes ministrs, līdzīgs eksministram Robertam Ķīlim, un kaut kas šajā jomā mainīsies. Viņa idejas bija revolucionāras, ministrs pīļu dīķī sacēla pamatīgu vētru, taču cilvēki, kuri savā amatā ir iesēdējušies, nespēj neko būtiski mainīt.
Atkal kārtējo reizi tika runāts par nepieciešamību palielināt nodokļus. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle uzskata, ka tas ir vajadzīgs, jo ar esošo nodokļu pārdali nepietiks, lai segtu visas vajadzības. Premjerministre Laimdota Straujuma gan pirms kāda laika apsolīja, ka šogad nodokļus necels. Par nodokļu palielināšanu tiek runāts pārāk bieži, un tas nekādu stabilitātes izjūtu vietējos un arī ārvalstu uzņēmējos nerada, gluži otrādi, tas valstī veicina ēnu ekonomiku. Bieži vien Saeimas deputāti, ministriju ierēdņi nāk klajā ar kādiem skaļiem paziņojumiem par svarīgām tēmām, lai gan vienotu viedokli par valstiski nozīmīgām lietām vajadzētu paust premjerministrei Laimdotai Straujumai. Uzņēmējiem ir svarīgi, lai nodokļu politikā kardinālu pārmaiņu nebūtu. Redzot ministriju tēriņus, Valsts kontroles revīziju rezultātus par to, ka atkal tiek tērēts ballēm un zemeņu kūkām, cilvēkos vēlme maksāt nodokļus mazinās.
Pagājušajā nedēļā Rīgā atklāja jaunuzcelto Valsts ieņēmumu dienesta ēku. Ceru, ka ir kādi skaitļos izteikti labumi, ko valsts un šis dienests iegūs, visas Rīgas iestādes koncentrējot vienā ēkā.
VID darbību reizēm dēvē kā dzelžainu, tomēr man nav nācies redzēt uzņēmumus, kuros detalizētas pārbaudes veic bez iemesla. Parasti tās notiek, ja uz uzņēmumu krīt aizdomu ēna par nelikumīgām darbībām. Tomēr VID komunikācija ar sabiedrību par tās darbu varētu būt labāka.
Vakar bija pēdējā diena latu apmaiņai pret eiro komercbankās. Pats latus pret eiro apmainīju jau pagājušā gada decembrī, un pusgads bija pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu visi. Līdzīgi kā Vācijā, kur markas pret eiro mainīs mūžīgi, arī Latvijā to darīs mūžīgi. Piemiņai atstāju vien jubilejas monētas un banknotes.
Ainārs Šlesers, Aigars Kalvītis, Ivars Godmanis un citi “norietējušie” politiķi grib atgriezties politikā un piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šāds viņu solis man nav saprotams, neredzu motivāciju, kāpēc viņi to vēlas darīt, jo katram ir savs bizness. Nezinu, kāda būs šo politiķu mērķauditorija, cilvēki, kuri viņiem varētu noticēt, bet es tas noteikti nebūšu. Neapšaubu šo cilvēku organizatoriskās spējas, taču viņi man vairs nesaistās ar politiķiem. Tā kā viņu tēls publiskajā telpā nav pārāk spožs, viņiem būs ļoti grūti konkurēt ar tiem politiķiem, kuri pie varas bijuši pēdējos gadus.
Daudz tika runāts par bankas “Citadele” pārdošanu. Vieni uzskata, ka nevajag atklāt potenciālos pircējus, arī viņi ir pauduši bažas par informācijas noplūdi publiskajā telpā, savukārt citi domā, ka vajag atklāt iespējamo darījuma summu. Ja tagad nedrīkst izpaust komercinformāciju, tad lai tā tāda paliek līdz darījuma beigām, bet pēc tam gan to vajag publiskot. Ir arī viedoklis, ka pašlaik nav izdevīgs brīdis pelnošās “Citadeles” pārdošanai, taču, ja jau Eiropas Komisija to ir paredzējusi līdz gada beigām pārdot, prasība ir jāpilda.
Lietainais laiks nav piemērots darbam dārzā, toties ir ideāls, lai televīzijā skatītos pasaules čempionātu futbolā — esmu redzējis lielāko daļu spēļu vai arī “pārskrējis tām pāri” kādā ierakstā. Ir interesanti, jo čempionāts ir rezultatīvākais pēdējo divdesmit gadu laikā. Labi spēlē Dienvidamerikas valstu komandas — Brazīlija, Čīle. Pārsteidza Kostarikas komanda, kas iekļuva ceturtdaļfinālā. Tomēr manā skatījumā līderi ir eiropieši — Holande, Vācija, Francija. Domāju, kāda no šo valstu komandām arī uzvarēs.
