Atkal ir pienācis laiks interesantākajiem jautājumiem un atbildēm, jo pieredzējušu makšķernieku pulciņam katru gadu pievienojas jaunpienācēji, tāpēc ilgi deldētās tēmas atkal kļūst aktuālas. Atbildēšu uz visvairāk uzdotajiem jautājumiem un kaut daļēji palīdzēšu ar padomu.
— Varbūt vari ieteikt, kā makšķerēt dīķī līņus un karūsas. Dīķis ir diezgan liels, tā dziļums ir aptuveni divi, trīs metri. Gar krastiem nav zāļu, vispār tas izskatās kā baseins. Kā izvēlēties perspektīvāko vietu un ar ko labāk copēt — ar fīderi vai pludiņu? Varbūt vari ko ieteikt par iebarošanu un ēsmu!
— Parasti šādās vietās līņi nemājo, iespējams, viņiem pietrūkst barības bāzes. Ja tas ir maksas dīķis ar mākslīgi ielaistiem līņiem, tā ir cita lieta, bet, tā kā nav zāļu, līnim trūkst planktona, ar ko parasti ikdienā viņš barojas.
Vispirms jāatrod seklākais rajons — sektors. Protams, nav jāpārspīlē, un metra dziļums būs pietiekams. Ļoti iespējams, ka barības meklējumos līnis rokas arī dienas vidū un nodod savu atrašanās vietu. Noteicošais būs izvēlēties īsto iebarojamo barību. Man vairākkārt ir gadījies pabūt šādās vietās. Varu teikt, ka barības trūkuma dēļ tur līni ir viegli piemānīt. Lai zivi “piesietu” ilgākam laikam, gatavo iebarojamo barību jauc kopā ar zemi. Aptuvenā proporcija — 50:50. Kāpēc ar zemi? Tāpēc, lai zivs parokas un pameklē barību, nevis tūlīt pieēdas un tad nelaiž klāt citas zivis. Tāda nosliece ir līņiem, brekšiem un karpām.
Kad man jāizvēlas starp pludiņu vai fīderi, noteikti — pludiņš. Fīderis, kaut arī ir smalka gruntsmakšķere, tomēr dod pretestību zivij, kad viņa ņem ēsmu. Līnis ir liels gudrinieks, un es uzskatu, ka ir viena no gudrākajām zivīm. Sajutis kaut nelielu pretestību, viņš ēsmu zibenīgi izspļaus, bet copmanis tā arī nesapratīs, kas notiek — it kā cope ir un pavelk makšķeres spici tā itin nopietni, bet piecērtot pat tārpi nav norauti, un zivs, protams, ir gabalā, nevis uz āķa. Atcerieties vienmēr, ka līnis ir izgaršotājs — degustētājs, tāpēc arī copes brīdī jāpagaida, līdz viņš ēsmu būs tā kārtīgi iedabūjis mutē.
Par ēsmām viss ir tradicionāli, nav nekas jauns jāizdomā. Sliekas, nakteņi, baltie, rupjmaizes lodītes. Ir vietas, kur līnis dzīvo kopā ar karpām un karūsām. Te var labi ‘‘nostrādāt’’ kukurūza. Nevajag baidīties siltos ūdeņos lietot atraktorus. Piemēram, sliekas, motilis, vanilīns. Ir speciāli atraktori tieši līņiem. Jau divus gadus izmantoju ungāru “Timar” ražojumus, un rezultāti ir ļoti labi. Izdevies līni sakacināt pat dienās, kad uznācis spējš vēsuma vilnis, bet katram jau savs. Tikai, lūdzu, nesacūkojiet copes vietas ar putru spaiņiem! Ja zivis nespēs šos daudzumus apēst, putra sāks siltajā ūdenī pūt un aizbaidīs no šīs vietas visas zivis.
— Redzēju veikalā baltu pīto auklu. Cena tāda pati kā pasaules zīmoliem. Vai zivs no tādas auklas nebaidās?
— Baltas, raibas, fluoriscējoši dzeltenas, sarkanas, lillā un kādas vien pītās auklas ir veikalos. Nē, zivs no auklu nokrāsas nebaidās. Viņām nav tik perfektas redzes, lai atšķirtu krāsas, kur vēl tādus smalkumus kā auklu. Turklāt runa ir par plēsīgajām zivīm, kam pārtikas sagādei nākas rīkoties diezgan neapdomīgi.
— Kur labāk ņemt zemi, ko pievienot iebarojamajai barībai?
— Var pirkt gatavo zemi, ko pārdod tikai un vienīgi copes lietu veikalos. Tai nav klāt nekādu ķimikāliju. Nepērciet zemi dārzkopju veikalos! Tur katram iesaiņojumam ir jau sava lietderība attiecībā uz augu valsti un visur klāt ir vismaz kāds no minerālvielu sastāviem. Šāda zeme zivij nederēs, turklāt palīdzēs ūdenskrātuvei ātrāk aizaugt. Vislabākā zeme ir no copes vietas kurmju rakumiem. Pareizi izstrādāta zeme ir izlaista caur sietu, atmetot nost katru mazāko zāļu sakni, jo tām ir kāda stiprāka vai vājāka smarža, ko ļoti bieži cilvēks ar savu rupjo smaržu izjūtu (salīdzinot ar dzīvnieku pasauli) nemaz nejūt. Piemēram, aukstā ūdenī, īpaši dīķos, ir augs, kas izdala ko līdzīgu ķiploka smaržai. Savukārt šī auga tuvumā vai uz tā aukstā ūdenī mājo daudz zivīm piemērotu dzīvu radību, tāpēc, piemēram, barībai karpām pavasarī var droši likt klāt ķiploku, kas šo zivi ātri pievilina, jo viņa labi zina, ka šajā vietā būs kas ēdams.
— Vai jūs iebarojamai barībai pievienojat vārītu mannu? Kādas barības lietojat vai pērkat gatavās, varbūt vārāt putras? Šad un tad copējot var labi redzēt līņu burbuļus, tad vienā brīdī šķiet, ka viņi kaut kur pazūd. Cik daudz barības būtu jāiemet copes sākumā un vai copes laikā papildus iemestas barības bumbas zivi neaizbiedēs? Cik tālu no laivas labāk līni makšķerēt?
— Vasarā mannu neizmantoju, jo tas ir produkts, kas siltā laikā un ūdenī ātri saskābst. Ziemā jā, tā ir cita lieta. Pavasarī vēl tinu uz āķa tā saucamo mannas ‘‘sopļu’’. Tas par mannu ir viss.
Izmantoju tikai jau gatavās barības. Pirmkārt, tas neaizņem laiku, otrkārt, esmu par slinku, lai stāvētu pie plīts un vārītu putras, treškārt, tās iedarbojas vismaz trīs reizes vēlāk kā gatavās iebarojamās barības.
Visbeidzot — no kā putras vārīsi? Cik būs versiju? Piemēram, “Timar” ungāru barībai ir vismaz 100 variantu, kas domāti dažādām zivīm ar vairākiem iespējamiem aromātiem.
Starta barojumā noteikti jābūt ap septiņām, astoņām apelsīna lieluma bumbām. Līnis parasti tā vienkārši no iebarotās vietas nepazūd, ir jābūt kādam iemeslam — kaut vai lielākas līdakas parādīšanās tuvumā. Tikpat labi līnis var mest mieru ēšanai un vienkārši turpat virs barības atpūsties, tāpēc tagad ir ļoti pieprasītā “Deeper” eholote, ko vienkārši piesien pie izturīgas pītās auklas, ar makšķeres palīdzību iemet iebarotajā vietā un savā mobilajā telefonā paskatās, kas tur notiek. Vai nav ideāli?
Iebarojot copes laikā, nav jātrokšņo ar neskaitāmām bumbām. Pilnīgi pietiek, ja konkrētajā vietā iemet pāris bumbiņu pēc katrām trīsdesmit, četrdesmit minūtēm, bet tāda lieluma, ko var saspiest ar vienu roku. Tātad nelielas. Ļoti bieži ir tā, ka tieši šāds jauns barības piedāvājums uzreiz izraisa zivju aktivitātes.
Cik tālu no laivas? Es līni ķeru ne tālāk par desmit metriem no laivas vai krasta joslas. Tālāk nav vajadzīgs, jo līnis pēc piecirtiena ir agresīva zivs, un pirmajā brīdī viņai ir ļoti daudz spēka. Pirmais gājiens vienmēr būs zālēs, tāpēc, jo īsāka distance starp zivi un makšķernieku, jo makšķerniekam būs lielākas izredzes. ◆
