Sajūtot dedzināšanu, nelabumu kuņģī pēc maltītes, nereti pieminam gastrītu, kas “esot gandrīz vai katram otrajam”. Gastroenteroloģe Astrīda Venšava iesaka pašiem sev di-agnozi nenoteikt, medikamentus uz savu galvu nelietot, bet gan vērsties pie ārsta, kas noteiks patieso vainu.
Gan akūts,
gan hronisks
Gastrīts ir kuņģa gļotādas iekaisums, ko apstiprina gastroskopija: endoskopiskā un histoloģiskā izmeklēšana. “Akūts gastrīts var būt, kad lieto nekvalitatīvu alkoholu vai pretsāpju līdzekļus, piemēram, ibumetīnu, diklofenaksu. Viens cilvēks tos lieto ilgstoši un viņam nav nekas, bet dažam var rasties problēma pat no vienas tabletes. Stresa izraisīts gastrīts ir, kad akūtu kuņģa gļotādas iekaisumu gūst pēc kādas smagas traumas, apdeguma. Jāpiemin arī infekciozie gastrīti. Rota vīrusa vai citu zarnu trakta infekciju pavada slikta dūša, vemšana, caureja — tas ir pārejošs akūts gastrīts,” norāda A. Venšava.
Ja kuņģi pārslogo, piemēram, kārtīgi pieēdoties vienu reizi dienā, arī var sāpēt, spiest pakrūtē. Bet der noskaidrot, vai vainojams nav kas cits: vai mums pietiek gremošanas fermentu, varbūt esam ieēduši, ko kuņģis nepanes. Dažkārt vēders piepūšas kā bumba un spiež pakrūtes bedrītē, bet tas nav gastrīts. Arī skābuma sajūta, dedzināšana liecina par citu slimību. Tikmēr gan spiediens, gan sāpes pakrūtē var būt gastrīta pazīmes. Katrā ziņā diagnoze ir diferencējama — jāpārliecinās, kas tad īsti sāp — kuņģis vai citi orgāni. Jo sāpes pakrūtē var liecināt par sirds infarktu, bazālu pneimoniju vai mazā iegurņa iekaisumu.
Hronisks gastrīts reizēm nerada nekādas sūdzības vai arī tās ir minimālas. Hronisku gastrītu bieži vien izraisa helikobaktērija. “Diez vai vajag steigties pie ārsta, tikko iesāpas pakrūtes bedrītē. Normalizē savu ēšanas režīmu, pagaidi, pavēro! Bet, ja sāpes turpinās, turklāt ģimenē ir kāda anamnēze, piemēram, vēzis, nenovilcini vizīti pie ģimenes ārsta!” norāda ārste.
“Kobra” būs jārij!
Nereti pacienti baidās no nepatīkamās procedūras, ko sauc par šļūtenes vai ‘‘kobras’’ rīšanu. Daži ārsti liek paņemt no vēnas asinis, konstatē helikobaktērijas un uzreiz nozīmē antibiotikas. No šādas taktikas medicīna sāk atteikties, jo antivielas asinīs nav objektīvs rādītājs — uzsver A. Venšava. “Antivielas asinīs paliek pēc infekcijas pārslimošanas, un nav ne noliegts, ne apstiprināts, ka arī pēc helikobaktērijas. Var veikt gastroskopiju, var noteikt helikobaktērijas antigēnu izkārnījumos — tas ir maksas pasākums. Var izmantot vēl dārgāku procedūru — elptestu, ko veic Rīgā. Pacientam iedod iedzert sulu ar radioaktīvo vielu un analizē izelpoto gaisu.”
Ja ārsts izvērtē un nosaka, ka ir nepieciešama tieši gastrofibroskopija, tā ir jāveic, lai neko nenokavētu. Histoloģiskā izmeklēšana ļauj secināt, vai tur ir gastrīts, funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi, čūla, vēzis vai kas cits. Var būt autoimūns gastrīts, kad kuņģa gļotāda izmainās un noārdās. Neizdaloties vielām, kas aktivizē vitamīnu B12, rodas anēmija, mazasinība. Jānoskaidro, vai atrofiju kuņģī nav izraisījusi šī baktērija. “Ņemot vērā augsto saslimstību ar vēzi, es nekādā gadījumā neiesaku atteikties no gastroskopijas. Ne šo izmeklēšanas metodi, ne kolonoskopiju nevar aizstāt pat ar kapsulas endoskopiju, kas ir ļoti dārga, taču nedod pilnu ainu.”
Netīro roku
infekcija
Neregulāra ēšana, ātrās zupiņas, “kam iekšā ķīmija”, ir nelabvēlīgi visam ķermenim, bet galvenie gastrīta izraisītāji tomēr ir kaitīgie ieradumi — regulāra alkohola lietošana, smēķēšana un tā pati helikobaktērija — uzskata gastroenteroloģe. Bet kā tad cilvēks tiek pie šīs helikobaktērijas?
“Daļēji tā ir netīro roku infekcija, ko var dabūt arī ar traukiem, galda piederumiem, nemazgātiem augļiem, skūpstoties. Labvēlīga vide helikobaktērijai ir zema ķermeņa imunitāte un bojāta zarnu trakta mikroflora. Helikobaktērijas izraisītu gastrītu izārstēt nav viegli, kurss ir diezgan smags — jālieto divi antibiotiķi un medikamenti, kas nomāc kuņģa sekrēciju. Antibiotiku kurss ilgst septiņas līdz desmit dienu un var izraisīt blaknes, alerģiskas reakcijas, disbakteriozi.”
Akūts gastrīts parasti pāriet pats no sevis. Ja hronisks gastrīts nerada sūdzības, īpaša ārstēšana nav vajadzīga. Jāēd regulāri, biežāk, nepārslogojot kuņģi — iesaka speciāliste un uzsver: “Ja ir sūdzības par diskomfortu, nepatīkamām sajūtām pakrūtes bedrītē, kas nepāriet, nevajadzētu aprobežoties tikai ar kuņģa izmeklējumiem, bet papildus veikt arī citus. Piemēram, izkārnījumu analīzes, kas var uzrādīt tārpus, un sonogrāfiju. Taču pat labs sonogrāfists nevarēs izvērtēt kuņģa gļotādu. No gastroskopijas, ko veic ar vietējo anestēziju, nevajag baidīties!” ◆
