Jaunjelgaviete Ināra sieru sien jau desmit gadu. To viņai iemācīja kaimiņš, un svarīgākā atziņa, kas radusies arī no pašas kļūdām: lai siera ritulis izdotos, pareizi jāuzkarsē piens. “Esmu centusies prasmes nodot citiem, bet, ja neievēro šo niansi, sieru nesasiet,” ir pārliecināta Ināra.
“Pienu nebija, kur likt, un ļoti kārojām panašķoties ar sieru” — šādi divi apstākļi pamudināja jaunjelgavieti nodoties siera gatavošanai.
Ināra nedēļā var izgatavot 20 siera rituļu, katrs sver aptuveni pusotru kilogramu. Galveno izejmateriālu, pienu, gādā viņas govis. Siers tiek cilvēkiem, bet pārpalikumu, sūkalas, atdod teļiem vai kaimiņu cūkām. Laukos nekas neiet zudumā.
Maizes vietā
“Pieprasījums pēc mājas siera ir ne tikai Līgo svētkos. Daudzi to ēd ikdienā. Viena tantiņa siera rituli pasūta katru nedēļu, tas viņai maizes vietā. Nogriež šķēlīti, apziež ar sviestu, un uzkoda gatava. Nācies pēc īpaša lūguma sieru taisīt pat naktī. Tad ritulītis vēl silts vests uz Rīgas lidostu, lai ceļotu tālāk uz Vāciju. Sieru var glabāt līdz pat divām nedēļām. To var ielikt arī saldētavā, kad vēlas, atlaidināt un ēst. Pieprasījums pēc dažādiem sieriem mainās, agrāk populāri bija saulē kaltētie sieri, tagad labprāt tiek izmēģināti ar dažādām piedevām — riekstiem, papriku, ķirbju, linu un saulespuķu sēklām. Citiem garšo saldais siers ar rozīnēm. Līgo svētkos, protams, vispieprasītākais ir Jāņu siers ar ķimenēm,” stāsta Ināra.
Runcis kārumnieks
Viņas sētā līdzās govīm mīt arī citi dzīvnieki, bet īpaša kāre uz sieru ir kaķim. “Kādreiz man bija runcis, kas tika klāt uz ledusskapja noliktam ritulim, kuram izēda viducīti. Ielēju vidiņā pienu un teicu, lai ēd vesels, jo ko gan citu bija darīt, ja jau iesāka,” nosmej saimniece.
Vaicāta par Līgo svētku plāniem, viņa atklāj, ka ņems siera rituli un brauks ciemos, bet ēdīs to, ko galdā liks citi: “Sieru esmu atēdusies, paknibināties jau var, bet lai tas gardums tiek citiem.”
Ināra plāno pamēģināt izgatavot Mocarellas sieru, vienīgais šķērslis ir siera ferments, kuru nepieciešams iegādāties.
Recepte vienas vagas garumā
Mājās pagatavot Jāņu sieru var ikviens, vajag tikai ievērot dažus nosacījumus.
“Sieru gatavoju ūdens peldē — ieleju katlā ūdeni, ielieku tajā kannu ar pienu un dodos ravēt dārzu. Izravēju vienu vagu, un siers gatavs! Pienu liek ūdens peldē, lai nepiedeg un lai nav jāmaisa. Galvenais to uzkarsēt līdz 80 grādiem, līdz virspusē parādās izteiktas putas. Biežākā kļūda, kādēļ neizdodas sieru pagatavot, ir piena uzkarsēšana tikai līdz plēvei, nevis līdz putām. Karstajai masai pievieno sakultas olas (uz 10 litriem nepieciešamas trīs), kurām klāt karote ķimeņu. Ja vēlas izteiktāku ķimeņu garšu, tās jāpievieno pienam, kad tas vārās. Samaisa un pievieno citronskābi (uz 10 litriem piena 30 gramu). Lēnām maisa, līdz sieriņš, tāds kā biezpiens, uzpeld un savelkas. Šo masu ielej marlē, nokāš, pievieno sāli (deserta karote uz rituli) un liek klāt, ko sirds kāro. 15 minūšu atstāj zem sloga, un siers gatavs. Tā pagatavošanai var izmantot gan lauku, gan veikala pienu. Galvenais, lai tas būtu svaigs.” ◆
