Pēdējos gados Aizkraukles un tuvākajos novados vecāki reti savus jaundzimušos nosauc par Līgu vai Jāni — tas rada bažas, ka nākotnē varētu būt grūti atrast Līgo svētku gaviļniekus.
Populārāki “ārzemnieki”
Aizkraukles novadā 2013. gadā jaundzimušo sarakstā ir reģistrēti 94 bērni, taču viņu vecāki kādreiz tik populāros vārdus savām atvasēm nav devuši.
“Pagājušajā gadā un šogad populārākie meiteņu vārdi ir Dārta, Annija, Enija, Evelīna, Alise, Sofija, Amanda, Amēlija, Adrija, Odrija, Sanija, Selīna un citi, taču nevienas Līgas,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Silaraupa, kuras uzdevums ir bērnus arī reģistrēt rindā bērnudārzos. “Zēniem doti vārdi Artūrs, Kristers, Roberts, Alekss, Dominiks, Ernests, Marks, Adrians, Deimans, Everts, Darians, Krišjānis, Raiens, Dinārs un citi. Reģistrēts tikai viens Jānis, jo arī viņa tēvam ir tāds vārds.”
“Kokneses novadā ne pērn, ne šogad nav reģistrēta ne Līga, ne Jānis,” stāsta Kokneses novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ita Lejiņa. “Vecāki bērniem devuši tādus vārdus kā Ieva, Kate, Katrīne, Ance, Marta, Elizabete, Lote, Emīlija, Dārta, Nikola, Karmena, Anabella, Karlīna, Rebeka, Aleksis, Reinis, Markuss, Matīss, Emīls, Roberts, Ernests, Rūdolfs, Rihards, Elvijs, Deivids, Deivs, Gabriels, Domeniks, Everts, Daniels, Patriks.”
Arī Skrīveru un Jaunjelgavas dzimtsarakstu nodaļā ne pērn, ne šogad nav reģistrēta neviena Līga vai Jānis. Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anda Ķiene teic, ka tāpat ir arī Vallē un Kurmenē.
“Pēdējo reizi Līga reģistrēta tikai 2011. gadā,” stāsta Neretas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Jermuša. “Pēdējos gados nav reģistrēts arī neviens Jānis.”
“Uzskatu, ka tik mazā novadā kā Pļaviņas Līgas vārds ir populārs, jo 2013. gadā vienai meitenītei vecāki vārdu Līga devuši kā pirmo, bet citai — kā otro vārdu. Taču nav reģistrēts neviens Jānis,” atklāj Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa.
Faustīne un Tiāna
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ziņām, Latvijā ir reģistrētas 10 496 Līgas. Daudzām daiļā dzimuma pārstāvēm ir doti divi vārdi, piemēram, valstī ir desmit Kristiānu Līgu, septiņas Annas Līgas un Līgas Madaras, sešas Alises Līgas, Ievas Līgas un Nikolas Līgas. Līga kā pirmais vai otrais vārds ir simtiem meiteņu, un daudzas ar tādiem vārdiem ir vienīgās. Piemēram, valstī dzīvo tikai viena Līga Faustīne, Līga Estere, Lāra Līga, Kellija Līga, Līga Džīnija, Līga Elana, Tiāna Līga, Līga Ketlīna, Līga Arabella. Ir arī latviskas kombinācijas, piemēram, ir viena Aina Līga, Alma Līga, Ance Līga, Emīlija Līga. Pa retam tiek doti arī trīs vārdi, piemēram, kaut kur dzīvo Līga Aina Zigrīda.
Kevini un
Oliveri
PMLP datubāze vēsta, ka Latvijā dzīvo 54 450 Jāņu, un daudziem no viņiem Jānis ir pirmais vai otrais vārds. Piemēram, 68 vīriešus sauc Roberts Jānis, 63 — Jānis Imants, 54 — Jānis Mārtiņš, 46 — Jānis Voldemārs un Kristaps Jānis, 45 — Kārlis Jānis, 41 — Jānis Gunārs, 40 — Mārtiņš Jānis, 39 — Jānis Roberts. Pirmais vai otrais vārds daudziem ir Artūrs, Edgars, Eduards, Andris, Rihards, Uldis, Laimonis, Ivars, Rūdolfs, Ēriks, Reinis, Pēteris, Jēkabs, Matīss, Valdis, Voldemārs, Arnis un daudzi citi latviski vārdi. Atšķirībā no Līgām ārzemniecisks pirmais vai otrais vārds līdzās Jānim dots daudz mazākam skaitam vīriešu, piemēram, ir četri Jāņi Kevini un četri Oliveri Jāņi, trīs zēni nosaukti par Erlendu Jāni, ir arī pa kādam Alenam, Deividam, Endijam, Maiklam, Kelvinam, Rajenam, Rendijam, Robinam, Svenam, Brjūsam, Ornulfam, Elardam. Toties diezgan daudziem zēniem doti trīs vārdi, piemēram, ir Adriāns Jānis Evanss, Adrians Jānis Lusjēns, Bleiks Lūkass Jānis, Endrjū Andrejs Jānis, Endrjū Kristofers Jānis. Ir arī ļoti latviski virknējumi, piemēram, Aldis Pauls Jānis, Ivars Jānis Indriķis, Jānis Alfrēds Voldemārs.
Man ir zināms kāds Jānis, kurš, pārcēlies uz dzīvi ASV, kļuva par Džonu. “Tas jau tas pats Jānis vien ir,” viņš taisnojās. Daļa cilvēku savu vārdu maina vai bērniem “ārzemniecisku” vārdu dod emigrācijas dēļ, lai labāk iekļautos svešā vidē un kļūtu par “savējo”. Bieži notiek jauktās laulības, un sieva latviete piekāpjas otrajai pusītei, bērnam dotot rietumniecisku un reizēm pat grūti izrunājamu vārdu. Citus ļoti ietekmē ārzemju filmu varoņi un lasītās grāmatas. Vēl citus — numerologu padomi, bērnam piemērojot vārdu pēc dzimšanas datuma.
Cerams, “ārzemnieku” mode kādreiz noplaks un vecāki saviem bērniem atkal dos Līgas un Jāņa vārdu. ◆
