Vasaras saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem veidoti ziedu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālajai labklājībai, jāatceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug.
Augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, apstiprināts Ministru kabineta noteikumos. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.
Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā, ir atšķirīgi. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadu. Lai arī vienā auga pogaļā nobriest līdz 18 000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi. Tiem nepieciešams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs,
īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīgs gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu pārstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identiska vide.
Citiem augiem nav tik garš attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz. Bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā — jumstiņu gladiola — aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausās piejūras pļavās, pļavās piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.
Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādi 30 — 40. Aizsargājamā lielā kosa krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām, bet zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt Jāņu vainagā. Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu sarakstu, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka pirmajā vietā visticamāk būtu smaržīgā naktsvijole. Tālāk droši vien varētu ierindot dzegužpirkstītes un dzegužpuķes.
Tomēr iepriecina, ka pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies — Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Pagājušajā gadā bijis viens gadījums, kad, pārbaudot tirgus pirms Jāņiem, zāļu pušķos bija aizsargājamās dzegužpuķes. Taču, ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 67509545.
Vēl arī jāatceras, ka, pirms ejat kādā pļavā plūkt nolūkotās puķes, pārliecinieties, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav iebildumu pret šādu rīcību.
Līgo un Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus — sarkano āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Protams, arī pret tiem jāizturas iespējami saudzīgi — nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību — nav jāplūc nepazīstams augs, jo var gadīties, ka tas ir indīgs.
Daudzinot Līgas un Jāņus un baudot vasaras krāšņumu, par jumstiņu gladiolu burvīgo skaistumu un naktsvijoļu reibinošo smaržu priecāsimies, vērojot tās dabā! ◆
