Par tauriņu māju Rīgā biju lasījusi un dzirdējusi jau pirms krietna laika un ne reizi vien nodomāju — būtu interesanti apskatīt. Nesen to arī izdarīju. Tā ir ērti sasniedzama — aptuveni 10 minūšu brauciena ar trolejbusu attālumā no Rīgas centra. Turklāt ar vienu šāvienu varēju “nošaut divus zaķus” — pabūt arī Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā, kura teritorijā ir tauriņu māja.
Vienīgā
Baltijā
Jau trešo sezonu LU Botāniskā dārza teritorijā 50. gados celtās rožu siltumnīcas vietā ir Baltijā vienīgā tropu tauriņu māja tropiskā vidē. Zaļo augu ieskautā nelielā platībā tur dzīvo dažādu sugu tropu tauriņi. Pie ieejas tauriņu mājā biļešu kasieris brīdina, ka iekšā ir ļoti karsts. O, jā! Krāsaino lidoņu mītnē valda tāda svelme! Apaļīgās dāmas melsa, ka būšot jānāk biežāk — svaru var zaudēt bez jebkādas piepūles, turklāt nevajadzēšot doties pie kosmetologa uz sejas poru tīrīšanu.
Dažādu krāsu
kūniņas
Biju iedomājusies, ka iekļūšu tauriņu biezoknī un man būs raibs gar acīm no viņu daudzveidības. Taču tā vis nebija. Brīžiem gan kāds lidonis aizšmauca gar pašu degungalu, bet vairāk viņus varēja ieraudzīt uz kāda tropu auga. Nekad nebiju redzējusi melnus tauriņus, bet arī tādi te mīt. Interesanta man šķita tauriņu barotava — kaut kas līdzīgs sūklīšiem, kas piesūcināti ar dažādiem nektāriem.
Tauriņu mājā mīt lidonīši no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem. Lai viņus visus apskatītu, iespējams, te būtu jāpavada vairākas stundas.
Interesanti, ka ne tikai tauriņi ir dažādu krāsu un lieluma, bet arī viņu kūniņas, daža pat līdzinās dārgakmenim. Caur inkubatora logu var vērot arī maģisko tauriņa šķilšanos.
Tauriņu kūniņas tiek audzētas speciālās fermās trijos pasaules reģionos: Dienvidamerikā, Āfrikā un Dienvidāzijā. Tauriņmājas speciālisti kūniņas iegādājas no diviem lielākajiem Eiropas dīleriem Anglijā. Cenas atkarīgas no izaudzēšanas grūtībām, no tauriņu lieluma. Ik pāris nedēļu tiek pasūtīts 150 — 200 kūniņu.
Režīms kā
cilvēkam
No cilvēka viedokļa raugoties, lidonīša mūžs tauriņa stadijā ir gaužām īss — no dažām dienām līdz pusgadam. Dienas tauriņi dzīvo no divām nedēļām līdz mēnesim. Pirms tam ir oliņas, kāpura un kūniņas stadija. Tauriņu kolekcionāriem jāņem vērā diezgan lieli zaudējumi. Dabā no 10 000 izdētu oliņu izaugs labi ja divi vai trīs tauriņi. Tāpēc tauriņi dēj ļoti daudz oliņu.
Režīms dienas tauriņam ir kā cilvēkam — viņš guļ, pamostas, gaida saulīti uzlecam. Kad vides temperatūra ir virs plus 25 grādiem (ne augstāka par plus 34 grādiem), tauriņš brokasto, uzturas saulē, kļūst aktīvs, dejo kāzu dejas, pārojas. Vēsākā laikā tauriņu aktivitāte mazinās.
Viens no lielākajiem tauriņiem pasaulē ir Atlasa pāvacis, viņa spārnu platums ir līdz 28 cm. Šim tauriņam nav mutes — viņš nedzer, neēd, sapārojas, un viss. Tas gan ārēji izskatījās ļoti necils un skumjš. Varbūt tāpēc, ka būrī un visus dzīves priekus jau bija izbaudījis.
Veltījums Šekspīram
Kad pabūts tauriņmājā, var doties pastaigā pa Botānisko dārzu, kas ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām Rīgā. Tas dibināts 1922. gadā. 15 hektāru lielajā teritorijā ir siltumnīcas un āra kolekcijas ar aptuveni 6000 dažādu augu. Te var iepazīt augus no visas pasaules, pabūt Augu mājā, Acāliju mājā. Palmu māja ir Augu māju kompleksa centrālā un lielākā celtne, tās augstums ir 24 metri. Ekspozīcijā apskatāmi augi, kas dabā aug subtropu klimata apstākļos.
Interesanta man šķita nelielā izstāde “Šekspīra dārzs”. Tā bija veltījums izcilajam angļu dramaturgam un dzejniekam Viljamam Šekspīram 450. dzimšanas dienā. Tā palīdzēja ieraudzīt Šekspīra daiļradi neierastā rakursā. Izstādes teatrālajā ekspozīcijā vieta bija rasta dārzeņiem, puķēm, augļiem un garšaugiem, kurus dižgars ievijis savās lugās un sonetos. ◆
