No dažādu veidu alerģijām pasaulē cieš miljoniem cilvēku. Mūsdienās gan dabā, gan rūpniecībā sastopami neskaitāmi alerģiju izraisītāji. Lai gan alerģiskās izpausmes ne vienmēr ir smagas, katrs, kuram nācies ar tām saskarties vai arī tā bijusi kādam ģimenē, atzīs, ka alerģija ir traucēklis. Tomēr — jo vairāk mēs šo traucēkli pazīstam, jo vieglāk varam no tā izvairīties. Tādēļ vispirms nepieciešams noskaidrot, kāda alerģija vainīga, lai pēc tam ar speciālistu palīdzību spētu ar to cīnīties un izslēgt no savas ikdienas.
Kairina putekļi
un putekšņi
Pavasaris un vasara nāk ar ziedošu dabu, tāpēc lielai daļai cilvēku šajos gadalaikos aktuālas ir ziedputekšņu alerģijas. Tās vairāk izpaužas cilvēkiem, kuri biežāk uzturas laukā un saskaras ar šo aler-
ģijas izraisītāju — ziedputekšņiem. Pirmie parasti reaģē augšējie elpceļi, izraisot šķaudīšanu, iesnas un klepu. Putekšņu alerģijas līdzi nes arī acu apsārtumu, graušanu un asarošanu, smagākos gadījumos — astmatiskos saasinājumus, kas ir aktuālāki tiem, kuri ir īpaši jutīgi pret laika apstākļu maiņām.
Alergoloģe Dina Sebre stāsta, ka pavasarī aktuālas var būt arī reakcijas uz putekļiem, kas kļūdaini noturētas par putekšņu alerģijām. “Tie ir ziemā uz ielām un gaisā sakrājušies putekļi, kuri var traucēt, ja nav bijis kārtīga pavasara lietus, kas tos noskalo. Kad ir vējains laiks, tie tiek pacelti gaisā un var kairināt elpceļus. Tiesa gan, tas nav alerģisks, bet tīri mehānisks kairinātājs,” skaidro D. Sebre.
Lielākie alerģiju saasinājumi mainās pa sezonām: vasarā, pavasarī tie vairāk ir ziedputekšņi, savukārt tumšajā laikā — ziemā, rudenī — tās ir putekļu ērcītes un dzīvnieki. Sezonālo alerģiju izpausmes ir krietni vētrainākas nekā tās, ar kuru izraisītājiem jāsaskaras ikdienā. Cilvēki, kas ir alerģiski pret putekļu ērcītēm, pierod pie aizlikta deguna no rītiem, taču putekšņu alerģijas var būt nepatīkamākas, jo līdzi nes arī acu asarošanu, spēcīgākas iesnas un elpceļu kairinājumu. Lai cīnītos ar ziedputekšņu izraisīto kairinājumu, alergoloģe iesaka deguna skalošanu ar speciālo jūras ūdeni vai arī kādas citas profilaktiskas procedūras, lai tīrītu un mitrinātu deguna gļotādu pēc uzturēšanās laukā.
Svarīga arī
iedzimtība
Cilvēka noslieci būt vai nebūt alerģiskam nosaka dažādu apstākļu summa — dzīvesvieta, uzturs, darbs, dzīvesveids kopumā. Tomēr D. Sebre nosauc vēl kādu faktoru: “Noteikta loma ir arī iedzimtībai. Tas gan nenozīmē — ja vecmāmiņa ir alerģiska pret ziedputekšņiem, tad visas nākamās paaudzes šo alerģiju pārmantos. Ir iespējams pārmantot tieši noslieci būt alerģiskam, bet pret kādu pavisam citu kairinātāju. Kāds var būt pastiprināti jutīgs pret medikamentiem, cits — kādām uzturvielām. Alerģijas ir ģimeniska problēma.”
Daudzas alerģiju izpausmes ir līdzīgas saaukstēšanās simptomiem. Palīdzību pie speciālista jebkurā gadījumā cilvēks sāks meklēt tikai tad, kad tas kļūs traucējoši. Taču galvenā atšķirība, kas cilvēkam pašam var viest kādu skaidrību — alerģiskajās izpausmēs parasti nav temperatūras. Tā var rasties tad, ja cilvēks ir gan alerģisks, gan saaukstējies, vai arī tad, ja rodas kādi iekaisumi.
Noteikt nav tik
vienkārši
Alergoloģe D. Sebre teic, ka pieaug bērnu reakcijas uz produktiem, kas satur krāsvielas un konservantus: “Var rasties pastiprināta reakcija, ja produkts ir ar kaut ko “samaitāts”. Piemēram, var dzert parastu pienu un var dzert arī pienu ar dažādām augļu garšām, kur kairinātāji būs tieši šīs smaržvielas un krāsvielas.” Viņa uzskata, ka šīs reakcijas pieaug, jo veikalos tiek piedāvāts aizvien plašāks klāsts ar dažādiem šiem “samaitātajiem” produktiem, un bieži vien pircējs steidz tos visus izmēģināt.
Bieži vien cilvēks dodas pie speciālista ar frāzi “gribu noskaidrot, no kā man ir alerģija”, tomēr realitātē šis process nav tik vienkāršs, jo ir iespējams pārbaudīt reakciju uz konkrētu alergēnu, nevis alerģijām kopumā. Alerģiju diagnostika ir diezgan plaša un sarežģīta, jo alergēns var būt jebkas. Pašam pacientam ir rūpīgi jāseko līdzi šīm izpausmēm, lai saprastu, kurā virzienā lūkoties. Ir jāvēro, vai alerģija izpaužas sezonāli vai neatkarīgi no gadalaikiem, kādās vietās tas notiek un vai reakcija veidojas, ar alergēnu saskaroties, ieēdot vai ieelpojot. Tomēr bieži vien šie alergēni ir kombinēti.
“Ja ir aizdomas par alerģiju, noteikti vajadzētu apmeklēt speciālistu, kurš varētu palīdzēt. Pat tad, ja alergēns jau ir zināms, speciālista apmeklējums ir nepieciešams, lai nozīmētu individuālo ārstēšanu,” skaidro E. Gulbja laboratorijas vadītāja, ārste Anda Krišāne. Neārstēta alerģija var veicināt komplikācijas — astmu, anafilaktisko šoku. Viņa stāsta, ka bieži vien pacienti grib noteikt alerģijas pret vielām, īpaši medikamentiem, ko nelieto. “Tas īsti nav iespējams, jo antivielas organismam veidojas tikai brīdī, kad ar iespējamo alergēnu bijusi kaut kāda saskare. Tāpēc pateikt, vai cilvēkam no šī vai no tā būs alerģija, laboratoriski nav iespējams līdz brīdim, kamēr ar to nesaskaras. Šādā gadījumā var līdzēt kādi ādas testi pie alergologa, kur uz vietas pacientam uz ādas tiek likti alergēni un pārbaudīts, vai rodas kādas reakcijas.”
Iesaka alergēnu
paneļus
Arī laboratoriskie testi var atšķirties — ir iespējams pārbaudīt reakciju uz vienu alergēnu, kā arī uz alergēnu paneli.
“Pārbaudīt alerģiju ar paneļa metodi iesakām cilvēkiem, kuriem nav tik skaidrs iespējamais alerģijas izraisītājs. Panelī ir iekļauti kāda veida izplatītākie alergēni, un analīzes parāda pozitīvu vai negatīvu rezultātu panelī kopumā, ļaujot saprast, vai kāds no tajā iekļautajiem alergēniem var būt vainīgais. Tas cilvēkiem ļauj taupīt līdzekļus, jo diagnostika panelī ir lētāka nekā atsevišķam alergēnam,” skaidro
A. Krišāne.
Ja alergēns ir pietiekami plaši izplatīts, diagnostika notiek ātri — pacients nodod asins analīzes, un rezultātu var uzzināt jau nākamajā darbdienā. Tomēr ir daudzi alergēni, kas ir retāk sastopami. Šādā gadījumā paraugi tiek nogādāti Beļģijā, Briselē, kur diagnostiku veic E. Gulbja laboratorijas sadarbības partneri. Tad pacientam jārēķinās, ka rezultāti var būt jāgaida vismaz divas nedēļas. ◆
