Redakcijai piezvanīja mācītājs Valdis Baltruks. Bet ne par ticības lietām. Viņu satraukušas baumas par to, ka plānots nojaukt krodziņa ”Rūdolfs” līdzšinējo ēku, jo to pārvietos citur. “Vai tad tā nav muižas veļas mazgātavas ēka? Ja tā, esmu pirmais, kas parakstās pret tās nojaukšanu,” saka mācītājs.
Ja varētu ticēt visam, kas rakstīts internetā, tad mācītāja satraukums patiešām būtu pamatots. Vairāku interneta portālu tūrisma reklāmas rakstos tā ir apgalvots. Piemēram, mājaslapā turisms.wix.com rakstīts, ka “Koknesē apskatāma Kokneses muižas pārvaldnieka māja, kas kopā ar laukakmeņu mūra stalli ar sarkanu arkādi centrā un bijušo muižas veļas mazgātavu (tagad tur atrodas krodziņš “Rūdolfs”) veido Kokneses muižas ansambli”. Citos avotos apgalvots, ka krodziņš ir muižas pārvaldnieka mājā.
Par krodziņa likteni pajautājām tā saimniecei Annai Čīmai: “Cilvēki jau var baumot visu ko. Es par ēkas turpmāko likteni neko nezinu, jo esmu tikai nomniece. Tā pieder “Latvijas valsts mežiem”. Manuprāt, nekas nav izlemts. Taču ēkas pamati ir ļoti izskaloti.”
Māra Citko, koknesiete kopš 1951. gada, savulaik mācīja latviešu valodu un literatūru: “Tās taču ir muļķības, kas sarakstītas internetā. Šī ēka celta ap 50. gadiem, un 60. gados te bija pirts. Arī tās ir muļķības, kā dažkārt tiek rakstīts, ka pašlaik tiek atjaunots muižas zirgu stallis. Parādiet man kādu zirgu stalli, zem kura ierīkoti pagrabi!”
Daiga Dūniņa, gide, jautāta, kas tā par ēku, atbild īsi un konkrēti: “Ar Blaumaņa laiku ēkai nav nekādas saistības. Tā celta 50. gados.”
Par ēkas turpmāko likteni jautāju a. s. “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas reģiona saimniecības pārzinim Henrikam Ločmelim: “Ko darīsim ar ēku, vēl nezinām, ir jāpārbauda būves konstrukcijas. To izdarīsim tikai tad, kad “Rūdolfs” pārcelsies uz izremontēto ēku, tad arī izpētīsim, “kas lācītim vēderā”. Ja varēs ko glābt — glābsim, ja ne — jauksim nost. Šai ēkai kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss nav piešķirts.”
