Firma “Simols” pašlaik strādā divos lielos objektos — Pļaviņu novada kultūras centrā un Odzienas pamatskolā jeb Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiālē. Abās vietās darbi pamazām tuvojas noslēgumam. Energoefektivitātes paaugstināšana jeb siltināšana vēsturiskajām ēkām ir sarežģītāka nekā padomju laikā celtajām, kurām ārsienas bez problēmām noklāj ar akmensvati vai citu izolējošu materiālu, kam pa virsu klāj apmetumu, tāpēc kultūras namu siltinām no iekšpuses. Pašlaik strādājam pie ēkas jumta daļas un klājam parketu lielajā zālē.
Ekspertiem, kuri nodarbojas ar seno mūra ēku siltināšanu, nav vienprātības par pareizāko, ēkai nekaitīgāko metodi. Seno laiku celtnieki ēku ārsienās izbūvēja gaisa šķirkārtu, un nākotnē tā varētu sagādāt ēkas ekspluatācijas problēmas.
Odzienas skola ir klasiskais variants ar logu maiņu, ārsienu siltināšanu no ārpuses un dekoratīvā apmetuma klāšanu. Pāris gadu laikā tā ir otrā reize, kad ķeramies pie šīs skolas ārsienu remonta. Iepriekš pirms skolas jubilejas pasākuma par novada domes budžeta naudu veicām priekšējās fasādes remontu, tagad par Eiropas Savienības projekta līdzekļiem siltinām visu ēku. Nesen beidzām pārbūvēt daudzdzīvokļu mājas Koknesē, Parka ielā 20, jumtu.
Piesakāmies būvniecības projektiem, kurus piedāvā aptuveni simts kilometru rādiusā ap Rīteriem, bet lieli darbi nākotnē te pagaidām nav gaidāmi. Cenu līmenis konkursos ir neprognozējams, tāpēc solīt ļoti zemu cenu un pēc tam triekties uz otru Latvijas malu nebūs izdevīgi.
Kamēr nekas nemainīsies Iepirkumu likumā, kamēr noteicošais būs tikai lētākais projekts, vienmēr kāds piedāvās ļoti zemu cenu. Vienā gadījumā to dara ļaunprātīgi, lai ieriebtu konkurentam, bet citā tā varbūt ir vienīgā iespēja dot strādniekiem darbu, maksāt algu, noturēt naudas plūsmu un palikt tirgū. Pa kādam tādam trāpās katrā iepirkuma konkursā.
Pašlaik izstrādāju vairāku vietējo privātmāju pārbūves kalkulācijas, bet tālāk par izmaksu aprēķinu neesam pavirzījušies. Kalkulācijās klientus interesē viss — fasādes, jumta, kāpņu pārbūve. Jaunu privātmāju būvniecībā gan pagaidām ir klusums.
Būvniecības nozarei kopumā, kurai lielākais darba devējs ir pašvaldības un ES finansētie projekti, šis pusgads un nākamais gads būs vēl lielākas konkurences un vēl mazāku iespēju laiks. Tas tāpēc, ka nav skaidrs ES līdzekļu sadalījums jaunajam plānošanas periodam.
Stājoties spēkā jaunajam Būvniecības likumam, būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Pozitīva ir vēlme ieviest kvalificētu būvkomersantu datubāzi, sakārtot būvspeciālistu sertifikācijas jautājumu, bet daudz kas būs atkarīgs no likumu pavadošajiem būvnormatīviem un Ministru kabineta noteikumiem, kas vēl top.
Skaļākais pagājušās nedēļas notikums būvniecības nozarē Latvijā — beidzot ekspluatācijā nodota Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka jeb Gaismas pils. Pēc traģiskās nelaimes Zolitūdes lielveikalā pieņemšanas komisijas visas jaunbūves vērtē pastiprināti rūpīgi, tāpēc pat brīdinājuma uzlīmes uz ārdurvīm un pakāpieniem bija iemesls, lai pieņemšanu atliktu par nedēļu. Cēloņus sarežģījumiem ar dekoratīvo apmetumu, kas sāka nolobīties no Gaismas pils būves vēl pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, var meklēt gan materiālu neatbilstībā, gan pareizā uzklāšanas tehnoloģijas neievērošanā, gan steigā, laika trūkumā, kas visbiežāk ir kļūdu iemesls. Šoreiz, iespējams, vainīgi bija visi trīs cēloņi.
Cik iespējams, sekoju līdzi notikumiem Ukrainas un Krievijas attiecībās. Šķiet, pēc jaunā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko stāšanās amatā pavīdējusi cerība krīzes atrisinājumam, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs dialogam. Tomēr par šo tēmu, manuprāt, var runāt, tikai zinot visus aspektus. Kad paklausos, ko saka Rietumu žurnālisti, ko Austrumu — ziņas ir diametrāli pretējas. Kā no tām var veidot savu viedokli? Skaidrs, ka taisnība ir kaut kur pa vidu.
Lielā politika parastajam iedzīvotājam neinteresē, bet ar to saskaras, kad tā ietekmē personīgi, kā, piemēram, iespējamā vidusskolu slēgšana, ja tajās nebūs vajadzīgais bērnu skaits. Skaidrs, ka izglītības jomā optimizācija ir vajadzīga. Cilvēku valstī paliek arvien mazāk, daļa nomirst, daļa aizbrauc, un dzimstība ir maza. Tomēr lēmums slēgt skolas ir vairāk politisks nekā ekonomisks. Pagaidām nesaskatu ieguvumus kādai konkrētai partijai, bet naudas Latvijas budžetā ir tik, cik ir, un, ja kādai nozarei to pieliek, citai jāatņem. Tieši šīs matemātiskās darbības ir pamats iespējamajai vidusskolu reformai.
To, cik daudz vai maz esam palikuši Latvijā, var novērtēt svētkos. Arī pagājušās nedēļas nogalē Aizkraukles pagastā tautasdeju koncertā. Pašam patīk dejot, šobrīd gan tikai sporta dejas, bet labprāt apmeklēju arī pašdarbnieku koncertus, kur varu redzēt daudzus draugus un paziņas. Jā, skatītāju bija mazāk kā dalībnieku, bet fakts, ka dalībnieku bija tik daudz, ap četriem simtiem, vieš cerību, ka šīs tradīcijas neizzudīs.
Svētdien ar ģimeni izdevās aizbraukt uz galvaspilsētu, bet pārējais brīvais laiks bija jāvelta “cīņai” ar mājas apkārtnē strauji augošo zāli.
Viktors Dudars,
SIA “Simols” būvdarbu vadītājs
