SIA “MV Tara” Jaunjelgavā pagājušais gads bijis pirmais, kas noslēgts ar ievērojamu peļņu. Tā augusi par 30%, un daļa tās jau investēta izaugsmei — top jauns kokapstrādes cehs, iepirktas jaunas iekārtas. Ap 70 strādnieku lielais uzņēmuma kolektīvs var droši raudzīties nākotnē.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Krūmiņš stāsta, ka firma dibināta pirms deviņiem gadiem, bet 2006. gadā realizēts Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts, izbūvējot kokzāģētavu un infrastruktūras pieslēgumus. Tas gan notika tā sauktajos “treknajos” gados, kad cenas un izdevumi bija divreiz lielāki, salīdzinot ar laiku vēlāk. Tādēļ krīzes gadi bija skaudri, jo, glābjot uzņēmumu, nācies investēt lielus personīgos līdzekļus. Pēdējais kredīta maksājums pērn kā milzu nasta beidzot novelta no uzņēmuma pleciem, un tagad kā iztaisnojusies atspere tas strauji uzņem apgriezienus.
Mārtiņš Krūmiņš teic, ka lielākā vērtība ir lieliskais kolektīvs — ap 70 strādnieku, kuri pašlaik nodrošina divu maiņu darbu. Septītā daļa strādnieku — sievietes. No visiem strādājošajiem 90% ir jaunjelgavieši, daži aizkrauklieši, daudzesieši un sērenieši. Lielākais sadarbības partneris, nenoliedzami, ir kaimiņš — uzņēmums “Billerudkorsnas Latvia”, kas pārdod apaļkokus un iepērk skaidas.
Cilvēki, kuri palīdzējuši no uzņēmuma pirmsākumiem un strādā joprojām, ir mehāniķis un sagādnieks Ivars Dundurs, zāģu asinātājs Andrejs Babris. Savukārt Vija Elza Matule ir gados vecākā strādniece. Viņai spēka tik daudz, ka, neņemot vērā 70 gadu vecumu, nostrādājusi maiņu, vēl dodoties ogot un sēņot. Vidējais strādnieku vecums — ap 30 gadu.
Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka Jaunjelgavas novadā pērn piedzima 40 bērnu. Četri no viņiem — SIA strādājošajiem, un, šķiet, šogad dzimstības rezultāti nebūs sliktāki.
ERAF projektā bija norādīts, ka, to realizējot, jārada 30 darba vietu, tā ka prasība izpildīta dubultā. Projektā paredzēja mēnesī pārstrādāt ap 2 tūkstošiem kubikmetru apaļkoku, bet tagad pārstrādā 3 tūkstošus kubikmetru un pat vairāk. Jaunais uzņēmuma cehs, kas šobrīd vēl top, būs apgādāts ar diviem jauniem darbgaldiem un būtiski palielinās uzņēmuma jaudu.
Uzņēmuma pamatprodukcija ir kamīnmalka, taras un bezzaru dēļi. Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ bezzaru dēļu ražošanas apjomi pēdējā laikā gan strauji samazinājušies. Toties neskaidrību dēļ Krievijas gāzes piegādes jautājumā kamīnmalkas ražošana, neņemot vērā silto laiku, nav apstājusies.
Par stabilu eksporta tirgu Mārtiņš Krūmiņš nosauc Beļģiju, Lielbritāniju, Īriju, Holandi, kā arī Austrumu valstis — Dienvidkoreju, Ķīnu, Taizemi, Izraēlu un Apvienotos Arābu Emirātus. Speciālu ozola malku, paredzētu grilēšanai, piegādā Francijā lielākajam kokogļu importētājam.
