Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča draudžu vizitācijas sarakstā viens no ierakstiem vēstī: 6. jūlijā pulksten 9 Kokneses draudzē. Šai vizītei būs svētku noskaņa — draudze svinēs 75 gadu jubileju.
Kas to lai zina, kad Koknesē būtu uzcelta katoļu baznīca, ja nebūtu prāvesta Pētera Rudzīša. Vēstures avoti liecina, ka 1936. gadā Daugavpils Jaunavas Marijas baznīcas prāvests P. Rudzītis vadīja dievkalpojumus Pļaviņās. Kaut kādu iemeslu dēļ viņš tos sāka vadīt arī Krievkalna skolā pie Kokneses. Pēc laika viņš Koknesē nopirka apbūves gabalu baznīcas celšanai. Kokneses baznīca praktiski tika uzcelta Daugavpilī, jo tur tika sagatavoti visi kokmateriāli: tos iekrāva dzelzceļa vagonos un pārveda uz Koknesi, kur tos ātri izvietoja. Baznīcu cēla stāvbūvē.
1939. gadā, kaut vēl nebija ieklāta grīda, Kokneses baznīca tika iesvētīta. Pēc prāvesta Rudzīša izteikumiem, baznīcas celšana izmaksājusi Ls 12 000.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados prāvesta Jāņa Zviedrāna vadībā ar draudzes locekļu atbalstu tika paveikts liels baznīcas remonts: baznīcu apmūrēja ar sarkaniem ķieģeļiem un uzbūvēja sētas stabiņus. Iekšpusi no jauna noklāja ar parketa vairogiem, izveidoja jaunus altārus. 2003. gadā mākslinieks A. Dobenbergs uzgleznoja jaunas altāra gleznas.
Kādu laiku Koknesē darbojās tikai viena — Romas katoļu draudzes baznīca, kur uz dievkalpojumiem pulcējās arī pareizticīgie un luterāņi. 1996. gadā baznīca saņēma īpašu piemiņas velti kā Kokneses sakoptākā sabiedriskā ēka. Kokneses Romas katoļu draudzē gadu gaitā darbojušies vairāk nekā 10 priesteru. Tagad draudzes priesteris ir Māris Zviedris.
Viņš pastāstīja, ka 6. jūlijā sprediķi teiks arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Tā laikā arī viens bērns saņems Svēto sakramentu. Pēc tam paredzētas draudzīgas sarunas ar arhibīskapu pie mielasta galda.
