“Mans bijušais vīrs nomira pirms pusotra gada, bet šajā laikā no pastkastītes esmu izņēmusi sešus viņam sūtītus aicinājumus doties uz pastu pēc ierakstītas vēstules,” stāsta kāda sieviete, kuras uzvārds redakcijai ir zināms.
“Ar vīru bijām šķīrušies. Aizgāju uz pastu un noskaidroju, ka vēstule ir no tiesas. Bijušajam vīram kādreiz kaut ko nozaga, un viņš tiesājās,” stāsta sieviete. “Pasta darbiniecei pateicu, ka šis cilvēks ir miris, lai uzraksta uz aploksnes un sūta tiesai atpakaļ. Taču pēc kāda laika aicinājumi pastkastītē bija atkal. Pēc ceturtā aicinājuma doties pēc ierakstītas vēstules aizgāju uz tiesu un pateicu, ka mans bijušais vīrs ir miris. Tiesas darbiniece kaut ko atzīmēja. Taču pēc kāda laika atkal tas pats. Devos uz tiesu, tā pati darbiniece atcerējās, ka esmu te jau bijusi. Atkal teicu, lai atzīmē, ka šis cilvēks ir miris. Taču maijā no pastkastītes izņēmu sesto aicinājumu doties uz pastu pēc ierakstītas vēstules… Vai tiesas darbiniekiem ir vienalga, ko es saku? Saprastu, ja tiesā nezinātu, ka cilvēks ir miris, bet es taču divas reizes to pateicu! Vai tad tiesā nav piekļuves datubāzei, kur varētu par to pārliecināties? Kas tā par attieksmi? Tā varētu gadīties vienu, bet nevis tik daudz reižu! Tāpēc jau gadiem ilgst tiesas sēdes, ka šādu gadījumu dēļ kavē tiesas procesus. Un tas viss notiek par valsts naudu — ierakstītu vēstuļu sūtīšana taču maksā diezgan dārgi.”
Aizkraukles rajona tiesas kancelejas vadītāja Ruta Čipāne skaidro: “Tiesa aicinājumus uz sēdēm sūta ierakstītās vēstulēs. Mēs ievadām datus vienotajā Tiesu informatīvajā sistēmā, tur nav atsevišķas datubāzes par mirušajiem, līdz ar to, sūtot pavēstes no vienotās datu sistēmas, vēstules netiek šķirotas. Aizkraukles rajona tiesā izskata liela apjoma krimināllietu par zādzībām, kurā ir trīs apsūdzētie un 12 cietušo, tajā skaitā arī mirušais vīrietis. Tiesai ir zināms, ka šī persona ir mirusi, un materiālos tas ir atzīmēts. Mums ir piekļuve Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzei un ir iespējams šādus faktus pārbaudīt. Ja cietušais krimināllietā ir pieteicis mantisko kompensāciju, viņa mantiniekiem ir tiesības to saņemt, šajā gadījumā kompensāciju var iegūt mirušā vīrieša mantinieki. Vēstuļu sūtīšanu nevajadzētu uztvert kā izšķērdīgu rīcību, jo šādā veidā mēs par krimināllietu un iespējamo atlīdzības saņemšanu varam informēt potenciālos mantiniekus. Ja viņi vērstos tiesā, mēs varētu paskaidrot tālākās procesuālās darbības, jo cietušā mantiniekiem ir tiesības turpināt cietušā iesākto. Viņi varēs saņemt tiesas spriedumu, iesniegt izpildrakstu tiesu izpildītājam. Tiesas pienākums nav apzināt mantiniekus, bet šādā veidā mēs viņus par lietu varam informēt. Kārtējā tiesas sēde būs šomēnes.”
Kādēļ kancelejas darbiniece sievietei uzreiz nepateica, ka mantinieki var vērsties tiesā? Ruta Čipāne skaidro, ka tiesa izskata daudz lietu un kancelejas darbinieki lietu materiālus saņem tikai pēc sprieduma nolasīšanas, viņi nevar zināt visas izskatāmo lietu nianses. To zina vienīgi tiesnesis, viņa palīgs, sekretāre, kuri ir saistīti ar lietas izskatīšanu. Šajā gadījumā kancelejas darbiniecei par konkrēto lietu sīkākas informācijas nebija, un arī sieviete interesi par to neizrādīja.
