Pirms daudziem gadiem, stāvot pie kāda kapa, brīnījos par irstošu metāla ziedu vainagu, atmiņā cieši palikušas metālā grieztās neaizmirstulītes. Atcerēties smalkos metāla ziedus mudināja nesen pamanīts līdzīgs metāla vainags Jaunjelgavas kapsētā un saruna par kapu kultūru ar vēsturnieku Andri Grīnbergu.
Ne tikai Latvijā, arī Igaunijā
“Pirmo reizi metāla ziedu vainagus, turklāt veselus trīs, ievietotus īpašā vanniņā, ievērojām Kurzemē, Laucienes pagasta Klopenes kapos,” stāsta Latvijas Petroglifu centra (LPC) vadītājs, vēsturnieks, dabas pētnieks Andris Grīnbergs. “Vēlāk vainagus atradām Dārtē, un tad jau sākās mērķtiecīga to meklēšana.”
Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu apskatīs kapsētas Ziemeļvidzemē un Ziemeļkurzemē. Kopumā apzināts ap 40 “bleķa” kroņu. Lai gan lielākā daļa līdz šim apzināto vanniņu ir Kurzemē, tomēr tāda atrasta Latgalē, Krāslavas puses Kaplavas kapsētā. Sabiles pusē čigānu kapos uzietas divas vanniņas, arī Sabiles apkaimes vācu kapos tikpat. Vainagi atrasti dažādu konfesiju kapsētās. Trikātas baznīcas pagrabos uzieti trīs šādi kroņi, arī kaimiņvalstī Igaunijā, Vīlandes rajona dievnamā, atrasti divi tādi komplekti.
Beidzas, sākoties karam
Interneta vietnē www.wikipedia.org rodama šāda informācija par Irbenieku kapsētu: “Pie īpatnējām tradīcijām Irbenieku kapos ir pieskaitāma arī “bleķa” kroņu jeb vainagu likšana uz kapiem. Šī tradīcija sākās 30. gados, “bleķa” kronis bija prasmīgu meistaru vainaga veidojums no metāla “zaļumiem” — ozolu lapām un zīlēm, palmu lapām, parasti baltiem kallu ziediem vai zilām neaizmirstulītēm, vai līdzīgām puķēm. Šos bleķa kroņus vēlāk ievietoja speciālos skapīšos, kas bija redzami vēl 60. gados.”
Vanniņas virspusi, ja vien saglabājies, klāj stikls. Nereti metāla ziedu vijumos ir rozes, parasti baltā krāsā, neaizmirstulītes, papardes lapas, ozollapas un citi augi. Dažkārt ozollpām klāt ir zīles, tās parasti izgatavotas no koka. Metāla ziedu vainagu tradīcija spēji aprāvās laikā, kad sākās Otrais pasaules karš.
Biežāk Kurzemes pusē
Viedokļi, kāds īsti nosaukums varējis būt šim kapu rotājumam, atšķiras. Ir apkopotas ziņas, ka tas dēvēts par “bleķa” kroni, kroņa vannu, vanniņu, skārda kroni, dzelzs kroni. To, kā īsti bijis, zināt nevar, taču izvirzīt hipotēzes, loģiski pamatotus secinājumus var. Piemēram, kā skaidrot to, ka “bleķa” kroni ievietoja vanniņā? Iespējams, tas varētu būt saistīts ar laika apstākļu negatīvo ietekmi uz metālu. Andris Grīnbergs domā, ka “bleķa” kroņi varētu būt bijuši modes lieta, ko varēja atļauties naudīgāki cilvēki. Iespējams, kronis vanniņā bijusi ekskluzīvā versija. Vainagus izgatavojuši skārdnīcās, kā noskaidrojis Andris Grīnbergs, viena tāda bijusi Rīgā. Taču viņš domā, ka šādas skārdnīcas bijušas arī Liepājā un Talsos — apkaimē, kur atrasts vairāk kroņu.
Andris Grīnbergs stāsta, ka meklējumi un aicinājumi atsaukties zinātājus, kuri varētu kaut ko pastāstīt par šo tradīciju, pagaidām nav bijuši īpaši sekmīgi. Reiz, iebraucot Stendes Ratnieku kapsētā, kas, kā jau Kurzemes pusē ierasts, ir neliela, skraja, un, ieraugot jau pa gabalu vīdam kroni, pētnieki devušies tam klāt. Tūlīt pie kapsētas piestājusi automašīna, un arī atbraukušie taisnā ceļā nākuši pie kopiņas, kurai uzlikts šis vainags. “Jau nopriecājos, ka nu varēs izjautāt tuviniekus, jo atbraukušo vidū bija triju paaudžu ļaudis, tomēr viņi nezināja pilnīgi neko,” atceras vēsturnieks.
Ja kāds zina kaut ko vairāk par šo tradīciju, LPC vadītājs priecātos par katru noderīgu informāciju e — pastā: petroglifi@inbox.lv.
