Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 25. kongress Aizkraukles novada kultūras namā pulcēja 150 delegātu no 88 pašvaldībām.
“Logā” arī par Aizkraukli
Pavisam Latvijā ir 118 pašvaldību, bet LPS sastāvā ir 117 pašvaldību. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzinīgi vērtēja to, ka LPS biedru rindās ir atgriezusies Rīga, un cer, ka to pašu izdarīs arī Krāslava.
Kongresā uzrunu sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, labklājības ministrs Uldis Augulis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.
LPS kongresam bija veltīts Pašvaldību savienības izdevums “Logs” ar atskatu uz iepriekšējos kongresos runāto un pieņemtajām rezolūcijām, ar padarītā un darāmā vērtējumu. “Logs” iepriekš bija paviesojies Aizkrauklē, uz izdevuma vāka ir domes priekšsēdētāja Leona Līduma fotogrāfija uz HES fona, lasot varam gūt ieskatu Aizkraukles vēsturē un ikdienā. “Logu” saņēma visi kongresa dalībnieki. Izdevumā ir ievietotas Aizkraukles vides objektu — velosipēdu — fotogrāfijas.
Iespējams, tieši tādēļ kongresa rīkotāji Aizkrauklei uzdāvināja vēl trīs vides objektus — nelielus trīsriteņus.
Sola nodokļus nepalielināt
Vairāki runātāji iebilda finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumam palielināt nodokļus. Vitālijs Gavrilovs uzskata, ka nodokļu slogu uzņēmējdarbībā vajag pazemināt, nevis palielināt. Arī Pēteris Krīgers ir līdzīgās domās. “Daudzi uzņēmēji, īpaši attālākajos Latvijas novados, nav spējīgi nodokļus samaksāt,” viņš sacīja. “Vienā pašvaldībā jautāju, kā ir ar aplokšņu algu? Pašvaldības vadītājs atbildēja — viss kārtībā, nauda no mana novada projām neaiziet, tepat vien apgrozās. Lai gan visi zina, ka daudzviet algu maksā aploksnēs, bet neviens neko necenšas mainīt.”
Ministru prezidente Laimdota Straujuma solīja, ka viņas pašreizējā valdība nodokļus nepaaugstinās. Prioritāte nākamā gada valsts budžetā gan būs aizsardzība un nacionālā drošība, tikai pēc tam — veselības aprūpe un skolotāju algas. “Kad sāku pildīt savus pienākumus, Latvija bija cita. Šodien tā ir cita. Mums austrumos notiek tādas lietas, kas par mūsu zemi liek domāt citādāk,” sacīja premjerministre.
Jāapvienojas brīvprātīgi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš sacīja, ka ministrijai nav slepena plāna pašvaldības apvienot piespiedu kārtā. Šim procesam ir jānotiek brīvprātīgi. Andris Jaunsleinis atšķirībā no iepriekšējā ministra viņu sauc par “savējo”, jo viņam ir pieredze un izpratne pašvaldību lietu jautājumos. Ministrs uzskata, ka jābūt elastīgākai nodokļu politikai, piemēram, Latvijas austrumu pierobežā būtu vajadzīgs atšķirīgs nodokļu režīms, lai tur veicinātu uzņēmējdarbību. Ilgtermiņā valsts būtu ieguvēja.
Andris Jaunsleinis sacīja, ka ir pārāk daudz dažādu likumu, Ministru kabineta noteikumu, kas apgrūtina pašvaldību darbu. Ja visiem uzšūtu vienādus uzvalciņus, tie derētu tikai daļai cilvēku, pārējie izskatītos kā cirkā. Pēc viņa domām, birokrātija balstās uz neuzticību — mēs cits citam neuzticamies, tāpēc jāizdomā dažādi likumi un noteikumi. Kad notika pirmie Dziesmu svētki, nekāda likuma nebija, bet tagad Latvijā ir Dziesmu un deju svētku likums — vai tad bez tā šie svētki nenotiktu? Ir daudz Ministru kabineta noteikumu — ja to nebūtu, vai valstī dzīve apstātos? Ir Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums “Par uzņēmējdarbību” un citi, kuros būtu vajadzīgi grozījumi. Jo mazāk būs centrālās varas ierobežojumu un normatīvu, jo vienkāršāk būs veicināt attīstību — atzīst LPS priekšsēdis.
Laimdota Straujuma atzina, ka arī viņai nepatīk lielā birokrātija. “Kas mani pazīst, to zina,” viņa sacīja un arī akcentēja, ka likumdevējam vienmēr ir bijusi vēlme paredzēt visus iespējamos gadījumus.
Sociālā palīdzība jauniešiem
Labklājības ministrs Uldis Augulis ir pārliecināts, ka mēs nedrīkstam izveidot sabiedrību, kas gatava iet uz darbu, gatava iet pēc pabalstiem, bet nav gatava iet strādāt, un šis uzdevums ir kopīgs gan valstij, gan pašvaldībām.
LPS vēlas, lai valsts pārtrauktu regulēt sociālo pabalstu jomu pašvaldībās, lai valsts savu viedokli paustu nevis Ministru kabineta noteikumu, bet ieteikumu formā.
Valsts nākotni veidos jaunieši, un pašlaik ir aktuāls jautājums par jauniešu nodarbinātību. Uldis Augulis aicināja pašvaldības veicināt uzņēmējus aktīvāk iesaistīties skolēnu nodarbinātības veicināšanā vasaras mēnešos, piedāvājot savas darba vietas. “Uzņēmējiem ir jāskaidro, ka tas nav naudas pelnīšanas pasākums, bet gan kā sociālā palīdzība jauniešiem, sniedzot pirmās iemaņas nākamajiem darbiniekiem,” viņš sacīja.
Pārāk liela birokrātija
LPS konkress noritēja ar moto “Latvijas nākotne — konkurētspējīga ekonomika”. Andris Jaunsleinis akcentēja, ka Eiropas Savienība un arī Latvija zaudē konkurētspēju, jo ir “izaudzēta” milzīga birokrātija, ir lēns lēmumu pieņem-
šanas process — šajā jomā ir vajadzīgas pārmaiņas. Viņš domā, ka ir jāizveido tāda ekonomiskā struktūra, kas dažādu pārmaiņu gadījumā valsti satricinātu vismazāk, un jāpieņem tādi gudri ekonomiski lēmumi, lai cilvēki no valsts nebrauktu projām.
Valsts ir jāredz kopumā, nevis jārada ekonomiski attīstītas “salas”, tām ļaujot izmantot Eiropas struktūrfondu naudu, bet citas teritorijas uzskatot par neperspektīvām. Uzņēmēji un privātpersonas bankā nevar saņemt kredītu tikai tāpēc, ka dzīvo neperspektīvā teritorijā. Un kādēļ gan viņiem investēt, ja teritoriju par tādu uzskata? Šādi lēmumi ilgtermiņā ietekmē visu valsti. Ja uzņēmējs iegulda līdzekļus neperspektīvajā teritorijā, viņam ir jāsaņem valsts atbalsts, un viņa investīcijas ir vēl svarīgākas un nozīmīgākas nekā perspektīvā teritorijā, jo nodrošina valsts attīstību — uzskata LPS priekšsēdis.
LPS vadlīnijās ir rakstīts, ka jāpanāk, lai Eiropas Savienības programmu īstenošana notiktu arī vietējā un reģionālajā līmenī, nodrošinot pašvaldībām tiesības un iespējas pašām izvēlēties prioritātes un vajadzīgos resursus projektu finansēšanai. LPS aicinās politiskās partijas priekšvēlēšanu programmās atteikties no lielākās Latvijas teritorijas daļas diskriminācijas, atjaunot nacionālo investīciju programmu.
Valsts kontrolei nav mandāta
Pašvaldībām valsts rada arvien jaunus pienākumus, nedodot resursus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas ministriju pārstāvji vēršas pie pašvaldībām ar lūgumu atrisināt dažādus jautājumus. LPS kongresa dalībnieki uzskata — ja valsts pašvaldībām samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, tai ir jāpiešķir līdzekļi visu pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Valstij nevajadzētu pieaugošos izdevumus segt, naudu atņemot pašvaldībām.
Andris Jaunsleinis kritizēja kontrolējošo institūciju darbību, piemēram, Valsts kontrole savos atzinumos aizrāda par nelietderīgu līdzekļu tērēšanu. “Kas vienam ir lietderīgi, citam tā neliksies, un tā būs vienmēr. Bet deputāti ir atbildīgi par saviem lēmumiem, un viņiem ir jāskaidro, vai pieņemtais lēmums ir vai nav lietderīgs, nevis kontrolējošās institūcijas bez jebkāda mandāta sāk izskatīt lietderības jautājumus,” viņš sacīja.
Divas vēlēšanas vienlaikus
Andris Jaunsleinis uzskata, ka pašvaldības vajag ievēlēt pieciem gadiem, nevis četriem, un to vēlēšanām būtu jānotiek vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad valsts ietaupītu līdzekļus un būtu lielāka vēlētāju aktivitāte. Šāda sistēma esot ieviesta Nīderlandē, nodrošinot, ka arī EP vēlēšanās ir augsta iedzīvotāju aktivitāte. Vēlētāju aktivitātes samazināšanās ir bīstama tendence, jo var tikt apšaubītas ievēlēto deputātu pilnvaras, varas likumīgums. Ja pašvaldību vēlēšanās nobalsotu tikai 30% balsstiesīgo vēlētāju, noteikti kāds apšaubītu deputātu tiesības lemt.
LPS kongresa dalībnieki apstiprināja rezolūciju ar aicinājumu politiskajām partijām savās priekšvēlēšanu programmās iekļaut nosacījumus, kas kongresā tika pārrunāti un kas ir būtiski valsts un pašvaldību sekmīgai attīstībai.
