Zemgales novada pašvaldību vadītāji Koknesē tikās Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes sēdē. Sēdē tika izskatīti vairāki būtiski jautājumi. Pašvaldību vadītāji arī vienprātīgi apstiprināja grozījumus ZPR 2014. gada budžetā.
Jāmaksā vairāk
Viens no jautājumiem, ko apsprieda, bija finansējuma sadalījums valsts un pašvaldības starpā mūzikas un mākslas skolu uzturēšanai.
Pašvaldību vadītāji vienprātīgi atzina — katru gadu pašvaldības finansiālais ieguldījums profesionālās un interešu izglītības jomā palielinās. Lai saglabātu programmas, ar valsts naudu nepietiek. Vēlme ir atgriezties 2009. gada līmenī, ko nekādi nevar.
Tā kā kopš šīgada 1. janvāra naudu, kas paredzēta mūzikas un mākslas skolām, nedala ministrijā, bet gan Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC), par skolu finansēšanas iespējām informēja LNKC vadītāja Jolanta Klišāne.
Daļa pašvaldību vadītāju uzdeva jautājumus, skanēja arī pārmetumi, neizpratne par radušos situāciju — kāpēc tik daudz naudas mūzikas un mākslas skolu uzturēšanā jāiegulda pašvaldībai? Pašvaldību vadītāji vienprātīgi apstiprināja, ka ik gadu pašvaldības finansējamā daļa šo skolu uzturēšanai palielinās. Instrumenti ir dārgi, un arī to iegāde ir atstāta tikai pašvaldības ziņā.
Prasa lielāku
summu
Krīzes laikā, 2009. gadā, finansējumu mākslas un mūzikas skolām samazināja tieši uz pusi. Toreiz skolotājiem vidējā alga bija
Ls 345 “uz rokas” un kopējā darba samaksai atvēlētā summa bija 16,1 miljons latu. “Šobrīd gadā visām mākslas un mūzikas skolām sadalām aptuveni 13 miljonu eiro, bet vidējā alga ir 389 eiro. Ja viss labi veiksies, tad plānots no 1. septembra skolotāju algu palielināt līdz 420 eiro. Lai no budžeta iegūtu trūkstošos 3 miljonus eiro, nepieciešams nopietns pamatojums,” stāstīja Klišānes kundze. “Mūzikas skolu intereses aizstāv arī Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija. Viņi cīnās par to, lai tiktu palielināts noteiktās naudassummas apmērs katram audzēknim. Šobrīd esam sagatavojuši Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz palielināt vienam audzēknim piešķirto summu no 0,113 eiro līdz 0,147 eiro.”
Izstrādā kvalitātes kritērijus
Jolanta Klišāne atzina, ka naudu nevar sadalīt tikai pēc objektīvajām izmaksām, kas šobrīd visiem tiek rēķinātas vienādas. Finansēšanas sadaļā jāiestrādā arī kvalitātes kritēriji. Sporta skolām šajā jomā jau ir pieredze, bet mākslas un mūzikas skolām ir grūti rast skaidrus kritērijus kvalitātes vērtēšanā. Kvalitātes kontrolei ir atjaunoti valsts konkursi, lai varētu noteikt, kāds skolās ir audzēkņu sagatavotības līmenis.
“Nu, kā var salīdzināt skolu, kurā strādā augstskolas mācībspēki, kurā ir konkurss — uz vietu četri cilvēki, ar mūzikas skolu, kurā audzēkņu skaits ir neliels un viens no uzdevumiem ir kuplināt kultūras dzīvi savā novadā,” retoriski jautāja LNKC vadītāja. “Novadu mērus aicinu sadarboties ar skolu direktoriem un rast optimālāko variantu, kas ļautu nodrošināt programmu pietiekami labā līmenī. Lai jums kā pašvaldībai ir prieks par mūzikas, mākslas skolas darbu. Lai ir prieks par ansambļiem, orķestriem, lai varat kuplināt novada kultūras dzīvi.”
LNKC vadītāja uzsvēra, ka mūzikas un mākslas skolas līdzās visiem tiešajiem ieguvumiem ir arī veids, kā jauniešus “izraut no ielas dzīves”.
Mācās Aizkrauklē
Vairāku pašvaldību vadītājiem viedoklis bija ļoti strikts: “Dažviet situācija ir dramatiska, jo summa, ko maksājam, ir gandrīz tikpat liela, cik dod valsts. Ir taču saimnieciskie un citi izdevumi, nerunājot par algām. Cik ilgi tā turpināsies, vai tas ir normāli? Ja valsts nevar iedot pietiekamu summu, tad likvidējam skolas. Ja nav, tad nav.”
“Alga, skolas uzturēšana, un kādās cenās ir mūzikas instrumenti!” pašvaldības izdevumus mūzikas skolas vajadzībām uzskaitīja Kokneses mērs Dainis Vingris. “Šogad budžetā ieplānota nauda akordeonu, saksofonu un tubu iegādei. No 2009. gada, kad “apgrieza” finansējumu, situācija ir dramatiska. Skolotāji strādā, kur vien var, izmanto iespēju piestrādāt, jo nevar izdzīvot par atalgojumu, ko saņem mūzikas skolā. Ideālais variants būtu atalgojuma lielums kā 2009. gadā.”
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks: “Kreisajā krastā, ne Neretas, ne Jaunjelgavas novadā, mūzikas skolu nav. Ir pavīdējusi doma par to, ka tādu varētu izveidot, bet noteikti šo ideju neesam apsprieduši vai apsvēruši nopietni. Vismaz, kamēr es strādāju te, vecāki nav vērsušies ar šādu jautājumu. Tas būtu ļoti liels slogs budžetam. Jaunjelgavas novada bērni lielākoties mācās Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolā.”
Diskusijas noslēgumā Jolanta Klišāne atzina, ka šobrīd varam cerēt tāpat kā visi pārējie. Ja no 1. septembra skolotājiem palielinās algas, tad nepieciešamo papildu naudu saņems arī mākslas un mūzikas skolas. ◆
