“Aizkrauklē, “IGA centrā”,
SIA “MK Trade” preču veikalā “RD Electronics”, 2012. gada novembrī nopirku “Philips” bārdas skujamo aparātu ar divu gadu garantiju. Aparāts izturēja tikai gadu, pēc tam sāka plēst ādu, taču firma garantijas remontu man atteica,” redakcijā sarūgtināts vērsās Ēvalds Sproģis no Aizkraukles.
Zāli nav pļāvis, vien skuvis bārdu
Ēvalds Sproģis aparātu šīgada martā aiznesis atpakaļ uz veikalu. Pēc kāda laika viņš saņēmis SIA “Mimeks” meistara Vladimira Iļjina atzinumu: “Apskates laikā konstatēts mehānisks bojājums (plaisa, deformācija utt.).”
“Uzrakstīju vēstuli, lai man norāda konkrēti, kāds mehānisks bojājums ir nodarīts, nevis “plaisa, deformācija utt.” Ko esmu tādu darījis, ka bojājumi radušies? Gribēju, lai firma nosauc garantijas noteikumu punktus, kurus esmu pārkāpis. Patiesībā skuvekli glabāju un lietoju saudzīgi, zemē neesmu nometis un zāli ar to arī neesmu pļāvis, neko no ārpuses neesmu salauzis. Veikalā to nodevu rūpnīcas iesaiņojumā atbilstoši prasībām. Taču maijā saņēmu vēstuli, kurā SIA “MK Trade” valdes loceklis A. Gornostajevs uz manu jautājumu nav atbildējis. Vēstulē teikts, ka bezmaksas remonts nav iespējams, jo pārbaudē konstatētais bojājums ir radies mehāniskas darbības rezultātā, un izstrādājuma lietošana neatbilst garantijas noteikumiem.
Firma nepiekrīt preces maiņai pret līdzvērtīgu vai naudas atmaksāšanu. Vēstulē citēti vairāki Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem es esmu tiesīgs veikt ekspertīzi un man par to jāpaziņo firmai. Esmu maznodrošinātais, mana pensija ir tikai 147 lati jeb 209 eiro, aparāts maksāja 20 latu jeb 28 eiro. Cik vēl maksātu ekspertīze? Varbūt tikpat, cik mana pensija?
Jānomaina
nekustīgie nazīši
Aparāta motors darbojas, bet augšējie nekustīgie nazīši ir nodiluši, tie arī būtu jānomaina — un tas arī viss. Veikalā man piedāvāja iegādāties aparāta galviņu komplektā ar nekustīgajiem nazīšiem, bet tas maksātu tikpat, cik jauns aparāts. Tas ir veikli izdomāts — labāk pērc jaunu aparātu!
Manuprāt, nazīši ir nodiluši tāpēc, ka tie ir uztaisīti kā no sviesta. Ukrainā ražotais skūšanās aparāts “Harkov” man kalpoja 20 gadu. Ilgu laiku esmu nostrādājis “Elektronā”, remontējot sadzīves tehniku. Toreiz varēja nopirkt rezerves detaļas un, ja kas saplīsa, salabot, bet tagad ražotājam tas nav izdevīgi, detaļas nevar dabūt — ja kaut kas saplīst, pērc jaunu!
Uzskatu, ka ražotāja un tirgotāja goda lieta būtu garantijas laikā preci saremontēt, apmainīt pret jaunu vai atdot naudu. Pat japāņu automašīnu ražotājs no tirgus izņem simtiem un tūkstošiem automašīnu, lai izlabotu nepilnības, bet te nevar tikt galā ar nieka skuvekli! Laikam izdevīgāk ir rakstīt vēstules, citējot Ministru kabineta noteikumus, un man kā klientam “bāzt ausīs vati”, ka es pats esmu vainīgs.
Tagad bārdu skuju ar putām un žileti kā agrāk, jo jaunu aparātu nevaru atļauties.
“Tā ir ņirgāšanās!”
Kad aparātu pirku, man neizsniedza tā lietošanas noteikumus. Tāpēc gribētu zināt, vai pārdevēja pienākums ir tos izsniegt? Vai lietošanas noteikumiem ir jābūt apstiprinātiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrā? Vai firma ir tiesīga man pieprasīt ekspertīzi, par kuru man pašam jāmaksā? Tā ir ņirgāšanās! Ja ir garantijas laiks, tad arī to vajag ievērot. Es bārdas skujamo aprātu nopirku kā vienu veselu, nevis pa daļām. Tagad garantija attiecas tikai uz vienu daļu.”
Patērētāju aizstāvji aicina zvanīt
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) atbildēja, ka jebkurš pircējs ar sūdzībām var zvanīt konsultāciju tālrunim 65452554, šis numurs ir ievietots mājaslapā www.ptac.gov.lv. Jautājumus mājaslapā var uzdot arī rakstiski. Tur var iegūt arī dažādu noderīgu informāciju un iesniegumu veidlapu paraugus.
Patērētēju tiesību aizsardzības likums noteic, ka pārdevēja pienākums ir izsniegt lietošanas noteikumus jeb instrukciju. “Ja ir tehniski sarežģīta prece, tad noteikti vajag lietošanas instrukciju, tomēr pircējam preces pirkšanas brīdī vajadzētu pārliecināties, vai instrukcija ir izsniegta,” skaidro PTAC informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunda. “Strīdus gadījumos pārdevējs bieži vien apgalvo, ka lietošanas pamācību ir izsniedzis, pircējs to noliedz, un vairs nav iespējams pierādīt, kuram taisnība. Instrukciju mēs neapstiprinām, to izsniedz preces ražotājs vai importētājs, iztulkojot valsts valodā. Pircējs ar pretenzijām veikalā var vērsties divu gadu laikā kopš preces iegādes.”
“Nolietojums nav ražošanas brāķis”
“Garantija ir komersanta izsniegts rakstveida apliecinājums par papildu saistību uzņemšanos, bet tas, ko komersants uzņemas, var atšķirties. Piemēram, viena firma uzņemas veikt tehnisko apkopi, cita — segt zaudējumus, ja ir konstatēts ražošanas brāķis,” stāsta Ilze Žunda. “Arī šajā gadījumā būtu rūpīgi jāizlasa, kas ir teikts garantijas noteikumos. Normatīvie akti neparedz, ka firmai būtu sīkāk jāizskaidro, kā ir radušies mehāniskie bojājumi. Šajā gadījumā pircēja un komersanta strīdu var izšķirt vienīgi neatkarīgs eksperts. PTAC mājaslapā ir ievietots ekspertīzes veicēju saraksts. Pircējam ir tiesības veikt neatkarīgu ekspertīzi, un viņš izvēlas, kura puse to pieteiks. Ekspertīzes maksu sedz pieteicējs. Taču jāatceras — ja ekspertīzē konstatēs, ka firma pircējam atteikusi pamatoti, viņam pašam būs jāmaksā ekspertīzes izdevumi. Ja izrādīsies, ka pircējam bijusi taisnība, izdevumus segs firma. Šajā gadījumā pircējs domā, ka detaļas ir nolietojušās, jo izgatavotas no sliktas kvalitātes materiāla. Diemžēl, cik esmu lasījusi ekspertu atzinumus, preces nolietojums nav uzskatāms par ražošanas defektu. Prece var nolietoties arī agrāk par divu gadu termiņu.”
***
Daudzi pircēji vārdu “garantija” gan izprot citādi — precei ir labi jākalpo konkrēts laiks un, ja prece saplīsīs, nedarbosies, ražotājs vai pārdevējs to salabos, apmainīs pret citu vai atdos naudu. Tomēr izrādās, ka prece garantijas laikā var arī nolietoties, un pircējs pats vien būs vainīgs, ka to lietojis, un neviens viņam nepaskaidros, ko nepareizi darījis. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir teikts — garantija ir ražotāja vai pārdevēja bezmaksas apsolījums atmaksāt naudu, apmainīt preci, bez atlīdzības veikt remontu, ja prece vai lieta neatbilst garantijā vai reklāmā sniegtajam raksturojumam. Diemžēl šādi “raksturojumi” var būt dažādi, visnotaļ izdevīgi ražotājam un pārdevējam, bet nevis pircējam. Klienti preci raksturo īsi — darbojas vai nē, un, problēmu gadījumā saņemot atteikumu, viņi ar garantijas apsolījumu divu gadu garumā jūtas maldināti un pievilti. ◆
