Kapi ir ikvienas pilsētas vai pagasta spogulis, attieksmes rādītājs, goda un cieņas apliecinājums saviem viņā saulē aizgājušajiem.
Jaunjelgavas kapsētā gadsimtiem apbedījumus veic vairākās kārtās, to izkārtojums nav bijis plānveidīgs, tāpēc piekļūšana daudzām kapavietām kļuvusi problemātiska. Lai situāciju kaut cik uzlabotu, būtu lietderīgi izstrādāt plānu turpmāko apbedījumu sistematizēšanai.
Intensīvais jaunu apbedījumu pieaugums prasīs jau tuvākajā laikā paplašināt kapu teritoriju un plānot to, kā to jau sen izdarījuši mūsu kaimiņi Skrīveros un Sērenē.
Otra problēma, kuras atrisināšanai pirms pāris gadiem bijām jau pavisam tuvu, ir kapu nodrošināšana pret meža dzīvnieku postījumiem. Viņu dēļ kapu izdaiļošanai nevar izmantot veselu klāstu krāšņumaugu. Pie tam ar jaunapbedījumu ziediem katru dienu mielojas stirnas, izdangājot kapu kopiņas. Tuviniekos tas rada neapmierinātību. Nauda problēmas atrisināšanai būtu jāatrod nevilcinoties neatkarīgi no tā, cik kapsētu Seces pagastā 2010. gadā nopirkts, un kapsēta jāiežogo.
Ir arī vēl citas ar kapiem saistītas problēmas, kuru risināšana ne vienmēr prasa lielus naudas ieguldījumus: nav pieļaujama dekoratīvo stādījumu izciršana bez apbedīto tuvinieku piekrišanas, turpināma nokaltušo un lieko koku izvākšana, regulāri jāpieved meln-
zeme un smiltis, jāsakārto veco kapu galvenā ceļa rietumu nogāze, jāatjauno aku inventārs, vecās tradīcijas — zvanīšana bērēs, kapusvētkos, svētvakara iezvanīšana nedēļas nogalēs.
Jaunjelgavas kapi ir ne tikai pilsētas nozīmes objekts. Tajos guldītos tuviniekus un senčus ik gadu apmeklē bijušie jaunjelgavieši un viņu pēcnācēji no visas Latvijas, kaimiņvalstīm, Rietumeiropas, Austrālijas, Kanādas, ASV u. c. Tādējādi par pilsētas vizītkarti kļūst ne vien kapsēta, bet visa pilsēta, īpaši uz kapiem vedošā Kapu iela, kas padomju laikā nezin kādēļ tika pārdēvēta par Mežu ielu. Pēc neatkarības atgūšanas pilsētas tautfrontieši P. Lontona vadībā atjaunoja agrāk gar šo ielu stādīto liepu aleju, taču, nododot ielai piegulošās zemes rūpniecības uzņēmumu izvietošanai, aleja atkal tika nopostīta, koki labajā pusē nocirsti, bet teritorija pārvērsta par nekam nevajadzīgu smilšu, būvgružu un koksnes atkritumu glabātavu. Būtu pašsaprotami, ja rūpnīcu ļaudis nevilcinoties savas teritorijas sakārtotu, atjaunotu aleju un ielu pastāvīgi turētu kārtībā.