Grieķija ir glābta. Vismaz uz kādu laiku. To noteica aizvadītajā nedēļā eirozonas finanšu ministru piešķirtais kārtējais aizdevums valsts ārējā parāda segšanai. Pretējā gadījumā valsts praktiski bankrotētu, kas savukārt negatīvi ietekmētu visas Eiropas telpas ekonomiku un, visticamāk, arī globālo ekonomiku.
Grieķijai piešķirti 12 miljardu eiro (8,4 miljardi latu) — ziņo aģentūra “Reuters”. No tiem eirozonas ministri nolēma piešķirt 8,7 miljardus eiro, ko finansē Eiropas Savienība (ES). Paredzams, ka summas atlikušās daļas — 3,3 miljardus eiro — piešķiršanu no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) finansētās daļas atbalstīs tā valde. Līdz ar to Grieķija 12 miljardu eiro varēs saņemt līdz 15. jūlijam.
Augustā Grieķijai ir jāveic ārējā parāda kārtējais maksājums 5,9 miljardu eiro apmērā, un, ja nesaņemtu šo starptautiskā aizdevuma daļu, tā šo maksājumu nespētu veikt.
Līdzekļi Grieķijai ir arī nepieciešami valsts vajadzību finansēšanai. Gan ES, gan SVF atteicās piešķirt Grieķijai starptautiskā aizdevuma piekto kārtu, kamēr vietējais parlaments nebija pieņēmis jaunu taupības pasākumu programmu (nodokļu celšana, atalgojuma samazināšana), kura paredz ieekonomēt 28,5 miljardus eiro līdz 2015. gadam, tajā skaitā 6,4 miljardus eiro jau šogad.
Vācijas kanclere Angela Merkele laikrakstā “Bild am Sonntag” publicētajā intervijā atzinusi, ka nepopulārie un smagie taupības pasākumi, ko Grieķijas valdība bijusi spiesta ieviest apmaiņā pret palīdzības programmu, palīdzēs citām finanšu grūtībās nonākušajām valstīm izvairīties no līdzīga likteņa. “Visi eksperti uzskata, ka Portugāle, Spānija un Īrija ir daudz labākā situācijā nekā Grieķija,” atzīst Vācijas valdības vadītāja. “Šīs valstis var redzēt, ka Grieķijai neklājas viegli, un tādējādi darīs visu, kas ir to spēkos, lai pašas neiekļūtu šādā situācijā. Tās jau ir ieviesušas taupības pasākumus.”
Raidsabiedrības BBC eksperti norāda, ka šāds “glābšanas riņķis” Grieķijai nepieciešams tādēļ, ka reitingu aģentūras pazemināja valsts kredītreitingu tik ļoti, ka tai nav nekādu cerību aizņemties naudu finanšu tirgos. Tā kā Eiropas līderi ir saistījuši uzticību sev ar eiro stabilitāti, tad pirmās eirozonas valsts defolts nu nekādi to nestiprinātu.
Tikmēr Pasaules Banka brīdinājusi arī Krieviju. Tā paziņojusi, ka Krievijas ekonomika balstās uz naftas cenām, nevis pārdomātu makroekonomisko politiku. Tas nozīmē: ja valdība nopietni neapsvērs, kā samazināt izdevumus, pēc 20 gadiem Krievijā var izveidoties līdzīga situācija kā Grieķijā, apaugot ar valsts parādu slogu — norāda Pasaules Bankas ekonomists Sergejs Ulatovs. Tas var radīt papildu draudus diviem lielākajiem notikumiem pasaulē — 2014. gada Soču olimpiādei un 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīram futbolā — ziņo portāls Newsru.com.
Drakoniski
nosacījumi
Nav nekāds pārsteigums, ka karstasinīgie grieķi salīdzinājumā ar atturīgajiem latviešiem un citu tautu pārstāvjiem, kurus vissmagāk skārusi lielā dižķibele, nu nekādi negrasījās samierināties ar jebkādas taupības programmas ieviešanu, kas pasliktinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Sākotnēji pieteiktais streiks vēl jūnija nogalē izvērtās plašos nemieros. Atēnu centrs burtiski pārvērtās par kaujas lauku, kur vairāki tūkstoši demonstrantu izraisīja sadursmes ar likumsargiem. Uz laiku tika paralizēta sabiedriskā transporta kustība, slēgtas valsts iestādes, klusēja arī televīzijas un radio stacijas. Grieķi pauda neapmierinātību, ka starptautiskā sabiedrība uzspiež pārāk skarbus nosacījumus valsts glābšanai no bankrota — ziņo “Reuters”. Daudziem savas valsts esamība uz bankrota sliekšņa neapšaubāmi bija negaidīts notikums, pat šoks. Valsts, uz kuru daudzas darba aģentūras vēl nesen vilināja laimes meklētājus no Austrumeiropas, tagad teju spēj nodrošināt izdzīvošanu saviem pilsoņiem.
Populisma politikas rezultāts
Zviedrijā strādājošā mediju pētniece publiciste Sandra Veinberga savā mājaslapā, komentējot notikumus Grieķijā, uzskata, ka krīze vēl nav uvertīra eiro norietam. Apstiprinās vienkāršojums, ka ES attīstās, pateicoties krīzēm. Piemēram, 1954. gadā Francija nobalsoja pret ogļu un dzelzsrūdas ūnijas pārvēršanu par aizsardzības savienību. Toreiz likās, ka ar eiropeisko vienotību ir cauri. Taču problēmas faktiski spēcināja sadarbību vecā kontinenta valstu starpā. Tas pats bija novērojams Romas līguma parakstīšanas laikā. Eiro ieviešana ir pagaidām grandiozākais sadarbības auglis, jo vienotā valūta nav tikai simbolisks solis, bet reāla nepieciešamība.
Eksperte uzskata, ka Grieķijai hroniski pietrūkst Mārgaretas Tečeres tipa vadītāja, kura spēja un prata paskaidrot britiem, kā sabalansējamas valsts finanses, salīdzinot valsts budžetu ar parastas mājsaimniecības iepirkumu un patēriņa “griestiem”. Ģimene nevar atļauties tērēt vairāk, nekā to maciņš atļauj. Tāpat arī valsts.
Taču Grieķijā šāda līdera neesot, un krīze ir populisma politikas rezultāts. Politiķi sola sabiedrībai leiputriju un nodrošina paradīzes elementus zemes virsū, paslepeni aizņemoties gigantiskus parādus.
S. Veinberga norāda, ka muļķīgi dāsnā “trekno gadu” politika A. Kalvīša stilā grieķiem ir hroniska infekcija. Labējo valdīšanas laikā no 2004. līdz 2009. gadam grieķu vidējās algas un valsts sektors uzbrieda par 60 procentiem.
Tuvojoties referendumam pie mums un, visticamāk, arī ārkārtas Saeimas vēlēšanām, no Grieķijas kļūdām der mācīties. Populisma pirmsvēlēšanu laikā būs pāri pārēm — atkal solīs leiputriju un zelta kalnus, cerot uz pilsoņu balsīm. Tāpēc Grieķijas bēdīgais piemērs un “Eiropas mācības” var ļoti noderēt.
