Katru gadu jaunie lasītāji “Bērnu žūrijas” sastāvā izvērtē, kuras bērnu grāmatas ir vislabākās. Tā kā ne visām bibliotēkām pietiek naudas jaunākās literatūras iegādei, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība sākusi ziedojumu projektu “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa”.
Nedrīkst pieļaut
iznīkšanu
Iepriekšējos gadus “Bērnu žūrijā” piedalījās skolēni no 1. līdz 9. klasei, bet šogad pirmo gadu — līdz 12. klasei. Projekta mērķis ir nepieļaut, ka Latvijas bibliotēkās iznīkst lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu žūrija”. Piezvanot tālrunim 90006881, šim labdarības projektam var ziedot vienu latu. Pieci zvani ļaus iegādāties un uzdāvināt kādai bibliotēkai vienu bērnu grāmatu. Ziedot var arī portālā www.ziedot.lv.
Varbūt labāk būtu, ja vietējie iedzīvotāji ziedotu naudu grāmatu iegādei savai bibliotēkai? Aizkraukles pilsētas bibliotēkas direktore Valentīna Laizāne stāsta, ka pašlaik bibliotēkai pietiek naudas grāmatu iegādei, tomēr ikviens, protams, var ziedot gan grāmatas, gan naudu “Bērnu žūrijai”, iepriekš sazinoties ar bibliotēku. Tomēr dažkārt atsaucība ir niecīga, piemēram, reiz grāmatnīcā bijusi ziedojumu akcija, taču bibliotēkai neviens nav ziedojis nevienu grāmatu. “Taču ne visas pašvaldības ir tik turīgas, lai varētu atvēlēt naudu vajadzīgajām grāmatām, tādēļ iedzīvotāju atbalsts ir ļoti vajadzīgs,” saka Laizānes kundze.
Aizkrauklē pa diviem eksemplāriem
Aizkraukles pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja Rasma Geikina stāsta, ka pagājušajā gadā bērnu vērtēšanai visā Latvijā tika nodotas 24 autoru grāmatas lasītājiem no 1. līdz 9. klasei, bet šogad tikai 20 — katrā vecuma grupā jāizlasa piecas. Lai iegādātos visa vajadzīgā klāsta viena nosaukuma grāmatas divus eksemplārus, vajag vismaz 200 latu, bet arī tad bērni gaida savu kārtu, kad varēs darbu izlasīt. Šogad “Bērnu žūrijā” Aizkrauklē strādās 30 mazo ekspertu, un dažs jau paspējis izlasīt visas sava vecuma grupas grāmatas.
“Aizkraukles bibliotēka ar pateicību pieņem ikviena atbalstītāja dāvinājumu. Piemēram, Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Reisa — Nielsena nupat uzdāvinājusi ap 60 bērnu grāmatu un žurnālu, tajā skaitā 18 grāmatu un kāda bērnu žurnāla vairāku gadu izdevumus angļu valodā,” stāsta Rasma Geikina.
Vienīgo saplēš
suns
Kokneses novada bibliotēka “Bērnu žūrijā” piedalās jau astoņus gadus. “Mums ir katras grāmatas viens eksemplārs, lai gan vajadzētu divus, jo dažs bērns grāmatu lasa arī mēnesi. Pašlaik ir iesaistījušies 16 bērnu, bet parasti ir ap 30 ekspertu. Vēl jau ir laiks — citi sāks lasīt tikai septembrī,” stāsta bibliotēkas vadītāja Inta Poiša. “Reizēm vajadzīgās grāmatas bāzē nav, un mēs nevaram to nopirkt, gadās arī, ka vienīgo eksemplāru bērnam mājās saplēš suns, citreiz grāmata ir ļoti pieprasīta, līdz ar to “nolasīta” un sāk izjukt, tad esam rakstījuši pieprasījumu Nacionālās bibliotēkas “Bērnu žūrijai” un saņēmuši eksemplāru bez maksas. Mums jādara viss iespējamais, lai bērnus ieinteresētu un lai viņi lasītu. Pieņemam arī dāvinājumus, bet tikai no 2000. gada izdotās grāmatas. Cilvēki parasti grib tikt vaļā no padomju laika grāmatām, bet mums tās jau ir, taču jaunās ir dārgas, līdz ar to ziedojumu ir maz. Bet gadās arī, ka cilvēks grāmatu nopērk, izlasa un pēc tam uzdāvina mums.”
Sunākstē vairs
nepiedalās
“Kad ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu “Bērnu žūrijas” grāmatas varējām saņemt bez maksas, tad bērni tās lasīja un vērtēja, taču pēdējos divus gadus, kad grāmatas jāpērk pašiem, vērtēšanā vairs nepiedalāmies,” stāsta Sunākstes pagasta bibliotēkas vadītāja Ilga Lukstiņa. “Lai no visām grāmatām nopirktu tikai pa vienam eksemplāram, vajag ap 100 latu. Pašvaldība mūs atbalsta, tomēr, lai piedalītos “Bērnu žūrijā”, mums būtu jānopērk tikai konkrēta nosaukuma grāmatas, taču ne vienmēr ieteiktie darbi ir arī interesantākie. Domāju, ka sunākstieši diezin vai varētu mūsu bibliotēkai ziedot, jo nav turīgi. Labi, ka ziedojumu vākšanas akcija notiek visā Latvijā, tomēr nav zināms, vai kāda grāmata tiks arī mūsu bibliotēkai.”
Zalvē un Vietalvā nav, kas lasa
“Kādreiz “Bērnu žūrijā” piedalījāmies, taču bērni bija kūtri lasītāji, viņu bija maz, un mēs atteicāmies. Tagad grāmatas lasa tikai 14 bērnu,” stāsta Zalves pagasta bibliotēkas vadītāja Ilze Gulbe. “Zalvē vairs nav skolas, nav arī, kas lasa grāmatas. Tagad bērniem vairāk interesē datorspēles, nevis lasīšana.”
“Arī Vietalvā ir tāpat — uz bibliotēku atnāk pat 20 — 30 bērnu dienā, lai spēlētu datorspēles vai internetā uzzinātu kādu informāciju, bet par grāmatām neinteresējas — mums ir tikai 12 jauno lasītāju,” saka Vietalvas bibliotēkas vadītāja Marija Usāne. “Dažs gan ziemā, gan vasarā izlasa grāmatu mēnesī. Cenšos ieinteresēt citus vasarā izlasīt kaut vienu grāmatu, un reizēm tas izdodas. Pirms trim gadiem mums bija ap 30 jauno lasītāju un arī “Bērnu žūrija”, taču visi nevarēja paspēt vērtēšanai paredzētās grāmatas laikus izlasīt.”
Palīdz izvēlēties
interesantākās
“Bibliotēkā strādāju piecus gadus. Pirms manis bibliotekāre nebija iesaistījusies “Bērnu žūrijā”, un arī es to neesmu iesākusi, jo tāpat darba pietiek — mums ir ap 316 lasītāju, tajā skaitā 72 bērni, vadu bērnu klubiņu “Bitīte”. Tā kā esmu bijusī Lauku atbalsta dienesta konsultante, šogad 85 cilvēkiem palīdzēju bez maksas izpildīt dokumentus par platībmaksājumiem, kas jānosūta elektroniski — bibliotēkā jādara daudz kas, ko lasītāji vēlas,” stāsta Klintaines bibliotēkas vadītāja Alita Kluša. “Tagad, vasaras brīvlaikā, uz bibliotēku nāk bērni, kas dzīvo laukos pie radiem, arī no Rīgas un Īrijas. Mums ir daļa “Bērnu žūrijas” grāmatu — kad izplatītāji bija pie mums atbraukuši, bērni palīdzēja izvēlēties interesantākās.”
