Bezdarba līmeņa nelielais samazinājums ir raksturīgs vasaras sākumam, un jau rudenī tā īpatsvars var kļūt lielāks — uzskata Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Baiba Paševica. Viņa arī apgalvo, ka darba devēji nepietiekami izmanto valsts dotās iespējas pasūtīt bezdarbnieku pārapmācību atbilstoši savām interesēm.
— Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis ir kļuvis relatīvi mazāks, sasniedzot 12,8 procentus. Kā jūs vērtētu šos datus?
— Tā ir normāla situācija. Ik gadu gan augsta, gan zema bezdarba līmeņa situācijā vienmēr esam vērojuši, ka, sākoties aprīlim, bezdarba līmenis ir rucis, vasaras mēnešos tas ir nostabilizējies, bet rudenī bijis neliels pieaugums. Vienīgais izņēmums, kad šāda situācija nerealizējās, bija 2009. gads, kad arī vasaras mēnešos bezdarba līmenis turpināja kāpt. Bet pagājušā gada jūnijā, tāpat kā šobrīd, bija vērojams bezdarba samazinājums 0,4 procentpunktu apmērā.
— Teikt, ka šis samazinājums būtu uz ekonomikas stabilizācijas atveseļošanās rēķina, nevar?
— Mēs nevaram izslēgt arī ekonomikas atveseļošanās pazīmju efektu. Šobrīd analizējot, kur cilvēki ir iekārtojušies darbā, kādas ir vakances, kas notiek tirgū, jāatzīst, ka šajā bezdarba līmeņa samazinājumā ir ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Kaut vai tāpēc, ka bezdarba līmenis šobrīd ir zemāks nekā pērn šajā pašā laikā. Pirms gada bija 178 tūkstoši, bet tagad — 144 tūkstoši bezdarbnieku. Un tā ir būtiska atšķirība. Tātad, kopumā ņemot, ekonomika ir attīstījusies. Kustība, protams, nav tik strauja, kā mums gribētos. Mēs gribētu, lai krīze tikpat ātri kā sākās, tikpat strauji arī beigtos, bet tā tas nenotiek.
— Paredzat, ka rudenī bezdarba līmenis atkal pieaugs?
— Objektīvi vērtējot, tas pieaugs. Šobrīd gan nevar prognozēt, cik lielā mērā tas notiks. Taču domāju, ka tas nebūs lēcienveidīgs — runa ir par dažiem procentpunktiem.
— Vai šajos 12,8 procentos bezdarbnieku ietilpst arī tie darba meklētāji, kuri pabalstu vairs nesaņem?
— Protams. Maija dati liecina, ka bezdarbnieka pabalstu attiecīgajā mēnesī saņēma tikai 36 500 cilvēki jeb 24 procenti no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.
— Pārējos var uzskatīt par ilgstošajiem bezdarbniekiem?
— Nav teikts. Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai ir nosacījumi — jābūt noteiktam darba stāžam, lai vispār kvalificētos pabalsta saņemšanai.
Jārunā gan ir par to, ka pēdējo 20 gadu laikā pabalstus vēsturiski ir saņēmuši ap 50 procentu no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Tāpēc šībrīža situācija, kad šos pabalstus saņem vien 24 procenti bezdarbnieku, ir ne īpaši iepriecinoša. Ja cilvēks nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam, šobrīd varam viņam piedāvāt tikai dažādus NVA organizētos pasākumus.
— Vai ir vismaz aptuvena skaidrība par to, cik liels ir nereģistrētā bezdarba īpatsvars valstī?
— Domāju, ka objektīvi var runāt tikai par oficiālajiem skaitļiem. Pēc “Eurostat“ datiem, aprēķinātais bezdarbs ir vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Tādi ir arī Valsts statistikas pārvaldes pārbaudes dati par bezdarbu un nodarbinātību. Teikt, ka būtu ļoti liela daļa cilvēku, kas būtu reģistrējušies kā bezdarbnieki, nevar. Protams, nevienam jau nav obligāti jānāk un jāreģistrējas — to cilvēks var darīt no brīvas gribas. Pēdējie “Eurostat“ dati pēc nosauktās metodoloģijas liecina, ka Latvijā ir 17,2 procenti bezdarbnieku.
— Vai ir nozares, par kurām var teikt, ka bezdarba problēma tajās ir būtiski mazinājusies, kurās ir audzis pieprasījums pēc darbiniekiem?
— Ir nozares, kurās darbavietu pieaugums ir vērojams, bet tas ir neliels. 2011. gada pirmajos piecos mēnešos vislielākais pieprasījums pēc darbiniekiem ir bijis zivju pārstrādē, vajadzēja dažādu veidu datu apstrādes operatorus, kas, visticamāk, saistīts ar veikto tautas skaitīšanu. Darbinieki meklēti arī mazumtirdzniecībā un pārtikas rūpniecībā.
— Vai nav tā, ka mazumtirdzniecībā šis pieprasījums pēc darbiniekiem galvenokārt ir saistīts ar lielo personāla mainību šajā nozarē?
— 2011. gadā ir atvērti arī jauni mazumtirdzniecības veikali. Tas ir process, kas no 2008. gada attīstījies ļoti ierobežotā līmenī. Līdz 2008. gadam ieskaitot, visā Latvijā bija vērojama arvien jaunu veikalu atvēršana. Runa ir par veikalu tīkliem “Maxima“, “Rimi“, “Elvi“, kā arī “Selver“, kas gan jau ir aizgājis no Latvijas. Tolaik cēla jaunus veikalus un bija vajadzīgi darbinieki. Krīzes gados šajā nozarē varējām runāt tikai par darbinieku rotāciju, kad jaunus darbiniekus meklēja vien tad, ja kāds aizgāja no darba. Savukārt šobrīd redzam, ka veidojas jaunas darba vietas mazumtirdzniecībā, tiek atvērti jauni veikali. Tomēr arī te nevar teikt, ka būtu pieprasījums pēc tūkstošiem darbinieku.
— Arvien biežāk uzņēmēji sūdzas, ka, lai gan bezdarba līmenis valstī ir joprojām liels, atrast nepieciešamos speciālistus ir ļoti grūti. Cik lielā mērā izjūtat šo problēmu?
— Šim apgalvojumam var piekrist. Lai sameklētu darbinieku, kurš atbilstu noteiktām prasībām, tas nav viegls process dažādu apstākļu dēļ. NVA filiālēs esam novērojuši, ka viens no apstākļiem, kas šo procesu būtiski ietekmē, — pie darba devējiem pat neatnāk tādi cilvēki, kādus viņi vēlētos redzēt, kuru prasmes atbilstu. Ļoti ietekmējošs faktors ir darba alga. Neraugoties uz izglītības līmeni vai prasmēm, ko prasa darba devējs, bieži tiek piedāvāta minimālā alga. Protams, cilvēks, kuram ir visas šīs prasmes, acīmredzot novērtē, ka realitātē šīs prasmes ir vajadzīgas zemākā līmenī, jo par minimālo algu piedāvāto darbu neviens nedara. Tas ir objektīvi. Tāpat darba devēji diemžēl neizmanto tās iespējas, ko piedāvā NVA. Jāņem vērā, ka NVA var sagatavot tieši tādus speciālistus, kādi darba devējam ir vajadzīgi. Šobrīd to ļoti plaši ir izmantojusi ķīmiķu asociācija — esam sagatavojuši 908 cilvēkus kā ķīmisko procesu tehniķus, kuri pēc tam tiek pieņemti pastāvīgā darbā, un apmierinātas ir visas puses. Šādi cilvēki strādā uzņēmumos “Grindeks“, “Olainfarm“, “Silvanols“. Tieši tāpat ir iespējams rīkoties attiecībā uz jebkuru citu profesiju. Darba devējs var prognozēt, pēc kāda laika viņam būs nepieciešams noteikts skaits speciālistu un vērsties pie mums. Taču nekas tāds jau nenotiek. Uzņēmēji pat paši var piedalīties dalībnieku atlases procesā pirms apmācības sākšanas.
—Vai tajos gadījumos, kad nav konkrētu pasūtījumu no uzņēmējiem, nav tā, ka valsts pārkvalificē bezdarbniekus par kaut ko, neveicot īpašu izpēti par to, kas tirgum ir vai nav vajadzīgs?
— Nē! Šāda izpēte notiek nepārtraukti, un darba devēji var paust savas vēlmes šajā jomā visu laiku. Labklājības ministrija ir izveidojusi darba grupu, kura analizē, kādu profesiju speciālisti ir nepieciešami uzņēmumiem. NVA divas reizes gadā veic darba devēju aptauju, lai noskaidrotu, kādi speciālisti būs nepieciešami. Rezultātus, ko šādu aptauju rezultātā iegūstam, protams, visi apšauba, jo vienā vai otrā specialitātē cilvēku sagatavošana nav notikusi. Bet ir pietiekami daudz netipisku lietu, profesiju, kurās visā Latvijā, iespējams, ir nepieciešami pieci cilvēki. Šādas lietas nekad nevar būt apgūstamo profesiju sarakstā, ja vien nav konkrēta pasūtījuma.
— Viena no nozarēm, kurā darbojošies uzņēmumi jau sen runā par strukturizētā bezdarba problēmu, ir informāciju tehnoloģijas (IT). Kādu redzat situāciju šajā jomā?
— IT jomā ir ļoti liela specializācija. Nav tā, ka, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte sagatavo noteiktu skaitu speciālistu, un viņi bez specifiskām papildu zināšanām, prasmju apguves un prasmēm var uzreiz pilnvērtīgi sākt strādāt kādā uzņēmumā. Te runa ir par programmēšanu, tehnisko uzturēšanu un daudzām citām jomām. Nav jau universālo kareivju. Turklāt IT jomā vairāk ir jāskatās uz cilvēkiem, kuri tiek sagatavoti augstākajās mācību iestādēs, nevis NVA. Mēs strādājam ar nozarēm, kur specialitāti var apgūt sešos mēnešos. Ja cilvēkam jau ir augstākā izglītība IT jomā, bet darba devējam ir vajadzīgs darbinieks noteiktā specialitātē, mēs varam viņu specializēt — šādas iespējas ir.
— Bieži ir spriests par to, kā vajadzētu risināt tā saucamo simtlatnieku jautājumu. Kāds ir jūsu skatījums?
— Tā ir krīzes laika programma, un tādā formā kā pašreiz tai noteikti nevajadzētu būt. Tajā pašā laikā noteiktam pārejas posmam, subsidētajai nodarbinātībai, veicot vienkāršos darbus, ir jābūt.
