Šogad plānots atjaunot gandrīz 800 kilometru Latvijas autoceļu, bet, lai autoceļu tīkls būtu labā kārtībā, katru gadu būtu jāsalabo aptuveni 900 kilometru — šajās dienās paudis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī uzsvēris: lai ceļu remontdarbus varētu plānot ilgtermiņā, jābūt arī skaidram finansēšanas mehānismam. Kā vienīgais pārskatāmais un skaidrais modelis būtu Autoceļu fonda atjaunošana, pie kā jau strādā ministra izveidotā Ceļu padome.
Autoceļu fonda atjaunošana būtu godīga attieksme pret autovadītājiem, kuri samaksājuši nodokļus un nodevas. Tā būtu arī iespēja plānot ceļu remonta izdevumus un atjaunot ceļus. Lai arī Satiksmes ministrija atbalsta Autoceļu fonda atjaunošanu, tā apzinās, ka tas būs iespējams tikai tad, kad valstī būs uzlabojusies ekonomiskā situācija. Autoceļu fonds novērstu situāciju, kurā esam šobrīd — Latvijā ir maz jaunu, bet ļoti daudz sabrukušu ceļu. Satiksmes ministrijas dati liecina, ka šobrīd Latvijā 2069 kilometri jeb ceturtā daļa autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši un tiem ir nepieciešama pilnīga seguma atjaunošana.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” aprēķini liecina, ka nākamgad būtu jāatjauno 584 kilometri sabrukušo autoceļu, kas izmaksātu ap 70 miljoniem latu, bet nākamo triju gadu laikā neatliekamiem ceļu remontiem Latvijā būtu jāparedz 218 miljonu latu.
Varbūt vajadzētu mainīt arī taktiku un ceļus labot dārgāk, toties kvalitatīvāk? Par to pašu Eiropas Savienības piešķirto naudu mūsu kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā ceļi ir krietni labāki nekā pie mums. Latvijā tikko salabotajos ceļos jau nākamajā gadā rodas jaunas bedres, un atkal jāķeras pie bedrīšu lāpīšanas. Šovasar plānots remontēt sabrukušo autoceļu segumu vairāk nekā 200 kilometru garumā dažādos ceļu posmos, arī ceļa Augšlīgatne—Skrīveri posmā. Uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs Ludvigs Šteinbergs atzīst, ka daudzi ceļi ir kritiski. Piemēram, autoceļa Rīga—Daugavpils posms 78. — 90. kilometrā no pagrieziena uz Aizkraukles dzelzceļa staciju, autoceļš Aizkraukle—Bauska aiz Jaunjelgavas līdz Taurkalnei un Sunākstē ceļa posms, kur beidzas asfalts, līdz pat Tīrā purva ceļam, būtu steidzami jāremontē. “Kamēr notiek izsoles un gaidām, cik daudz naudas varēsim atvēlēt konkrētā ceļa remontam, pienāk rudens ar lietainu laiku, kad beidzot var sākt darbu. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ceļu segums ātrāk bojājas. Šī problēma zināma jau sen, tikai līdz šim nekas nav darīts, lai kaut ko mainītu. Iecere atjaunot Autoceļu fondu ir reāls problēmas risinājums — vismaz laikus varētu plānot darbus un zināt, kāda naudassumma tiem piešķirta.”
