Pamatīgi neskaidrību mākoņi jau vairākas nedēļas savilkušies ap Latvijas aviokompāniju “AirBaltic”. Kompānija šīgada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 13 miljonu latu zaudējumiem, bet aviosabiedrības prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks jau kaļ arvien jaunus plānus “AirBaltic” attīstībai.
Pirmo impulsu lielajam notikumu virpulim ap “AirBaltic” deva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 25. maijā veiktā kratīšana.
KNAB to pamatoja ar aizdomām, ka, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, tās deputāts Ainārs Šlesers pieprasījis Flikam, izmantojot viņa ieņemamo amatu, veikt pretlikumīgas darbības ar aviokompānijas vai reklāmas kampaņas “Live Rīga” finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus par “AirBaltic” pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem masu medijiem. KNAB norādīja, ka 2009. un 2010. gadā Fliks, ļaunprātīgi izmantojot savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli, izpildījis Šlesera norādījumus un noslēdzis “AirBaltic” vārdā fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un ieskaitījis tiem ne mazāk kā 100 tūkstošu latu.
Pats B. Fliks laikrakstam “Dienas Bizness” norādījis, ka kratīšana bija saistīta ar reklāmas līgumiem, taču noliedza, ka “AirBaltic” būtu līdzfinansējis Šlesera vai “Par labu Latviju” priekšvēlēšanu kampaņu: “Tas ir pilnīgs nonsenss. Tas ir tikpat absurdi kā stāsts, it kā “AirBaltic” būtu nobēdzinājis naudu caur ofšoriem.”
Ar medijiem runā Berlīnē
Turpinājumā eļļu ugunī pielēja ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš medijiem jūnija vidū paziņoja, ka “AirBaltic” zaudējumi gada pirmajos piecos mēnešos ir pat 18 miljonu latu un kompānija esot tuvu maksātnespējai. Pēc ekonomikas ministra domām, viss liecinot, ka “AirBaltic” vadība darbojas savās, nevis kompānijas interesēs.
Atbildes gājiens Latvijas mērogiem bija visai ekstravagants — B. Fliks sarīkoja preses konferenci nevis Rīgā, bet gan Berlīnē, nodrošinot un apmaksājot žurnālistu nokļūšanu notikuma vietā. Tur B. Fliks, runājot vāciski, paziņoja, ka esot gatavs izmantot pirmpirkuma tiesības un nopirkt valstij piederošās “AirBaltic” akcijas, bet visi negatīvie paziņojumi ap viņa vadīto kompāniju esot apzināta akcija, un viņš tajā saskatot pat “mafijas metodes” — vēsta izdevums “Ir.lv”.
Jautāts, kāpēc preses konference notiek Berlīnē, B. Fliks atbildēja, ka viņš ir Vācijas pilsonis, vācu investors Latvijā un viņš tic, ka Berlīne ir īstā vieta preses konferencei.
Savukārt vēl šonedēļ, atbildot uz jautājumu par to, vai viņa prombūtne no Latvijas nav saistīta ar to, ka “AirBaltic” vadītājs būtu nobijies un aizmucis, piemēram, no KNAB, B. Fliks klāsta, ka viņam nav zināms, kāpēc viņš pašlaik tikpat labi nevarētu uzturēties Latvijā. “Man nav tādas informācijas, ka pret mani kaut kas būtu.”
Jāiegulda miljoni
“Nupat Fliks nācis klajā ar paziņojumu, ka kompānija pārskatot cenu politiku,” vēsta laikraksts “Dienas Bizness”. Viņš klāsta, ka aviokompānijas finanšu rādītāju uzlabošanai ļoti svarīga esot flotes finansēšana. Tāpat jāņem vērā, ka aviobiznesā notiek pārmaiņas un, ja iepriekš visu noteica zemākā cena, tagad arvien uzskatāmāk kļūst tas, ka cilvēki ir gatavi arī maksāt vairāk, ja viņi saņem papildu servisu.
“Pirms nedēļas mēs ieviesām arī jaunas ekonomiskās klases cenas, iekļaujot vienu bagāžas vienību un atļaujot biļešu maiņu, jau pēc dažām dienām redzam, ka cilvēki ir gatavi šo pakalpojumu pirkt. Lidmašīnā plānojam atkal ieviest vecmodīgu divu klašu sistēmu ar plašiem krēsliem biznesa klasē, konsultējoties ar citiem kolēģiem avioindustrijā, mēs secinājām, ka ar plašāku sēdvietu var uzlabot savu produktu, par ko pasažieri ir gatavi maksāt ne tikai divas reizes, bet pat desmit reižu vairāk,” norādīja B. Fliks.
Tāpat esot jāpieņem lēmums par flotes atjaunošanu un pamatkapitāla palielināšanu, tie esot neizbēgami lēmumi. Pēc Flika teiktā, kopējais finansējuma apmērs, kas jāiegulda flotes atjaunošanā, varētu būt ap vienu miljardu dolāru (492 miljoniem latu), taču tā nav tā summa, kas pašlaik jāinvestē. Pašlaik esot nepieciešami 90—100 miljonu latu, bet šādu summu no valsts nevarot gaidīt. Tādēļ esot jāpiesaista jauns partneris.
Piesaistīs
ekspertus
Savukārt Latvijas valdība otrdien vienojusies, ka tiks pieaicināti finanšu eksperti, kas izvērtēs “AirBaltic” audita ziņojumu un sniegs redzējumu par tālākajiem risinājumiem, tostarp aviokompānijas likviditātes nodrošināšanai. Satiksmes ministrs Uldis Augulis masu medijiem gan neatklāja, cik lieli ieguldījumi būtu nepieciešami.
Pēc Auguļa teiktā, valdība vienojusies, ka jāpiesaista eksperti, kam ir pieredze starptautiskos darījumos. Pašlaik dažādu piedāvājumu vērtēšanā iesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība “Prudentia”, un ministrs pieļāva, ka tā darbu varētu turpināt.
U. Augulis atzina — no audita ziņojuma izriet, ka situācija “AirBaltic”, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības aviokompānijās, nav “īpaši laba”, tomēr pēdējos divos mēnešos ir uzlabojusies.
Vaicāts, vai būtu iespējama situācija, ka “AirBaltic” tiek ieguldīti valsts līdzekļi, ministrs norādīja, ka Satiksmes ministrijai šādu līdzekļu nav un “tas ir valsts kopējs lēmums”.
Medijiem gan kļuvis zināms, ka potenciālais investors jau uzradies, proti, Lielbritānijā reģistrētais čārterreisu uzņēmums “Ocean Sky Aviation Ltd”. Par detalizētu piedāvājuma saturu pagaidām nav ziņu, bet noprotams, ka runa varētu būt nevis par valsts akciju pārdošanu, bet papildu akciju emisiju, kuras iegādātos jaunais investors, ieguldot noteiktu summu uzņēmuma vajadzībām. Līdz ar to mainītos akciju procents, kas pieder katram no dalībniekiem.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kas ir arī “Prudentia” pārstāvis, LNT raidījumam “900 sekundes” trešdien norādīja, ka nauda “AirBaltic” jāiegulda, jo kompānija strauji attīstās un Rīgas mērķis ir kļūt par vienu no vadošajām lidostām Ziemeļeiropā. Kā akcentēja Rungainis, kopš neatkarības atjaunošanas aviācijas jomā ir gūti labi sasniegumi un Latvija apsteigusi savus Baltijas kaimiņus.
Dažviet vairs
nepārdod biļetes
Zīmīgi, ka pagājušā gada SIA “WorkingDay Latvija” pētījumā “AirBaltic” bija pašā topa augšgalā kā iekārotākais darba devējs, turklāt kompānija šajā pētījumā augstas vietas ieņēmusi stabili jau vairākus gadus pēc kārtas.
Pēc pēdējiem notikumiem kompānijas prestižs noteikti ir iedragāts. Vēl vairāk, piemēram, Lietuvas aviobiļešu pārdošanas uzņēmums “Internet partneris”, kuram pieder aviobiļešu tirdzniecības portāls Flysiesta.lv Latvijā un līdzīgi portāli vēl 11 citās valstīs, pieņēmis lēmumu pārtraukt “AirBaltic” biļešu pārdošanu internetā — liecina publikācija portālā Delfi.lt.
Nesnauž arī tautiešu tik iemīļotā Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair” — tā jau paspējusi izplatīt vēstuli, kur tā “vēlējuma formā” piedāvājusies pārņemt “AirBaltic” maršrutus, ja Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir grūtības tos apkalpot — ziņo portāls Delfi.lv.
Tomēr vairāki nozares eksperti gan “Ryanair” paziņojumu vērtēja vairāk kā sabiedrisko attiecību gājienu un nedomā, ka šāds scenārijs var iegūt reālas aprises.
