Ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai Aizkraukles poliklīnikā valsts šogad piešķīra 187 tūkstošus latu, taču līdz 1. jūnijam jau iztērēti 170 tūkstošu latu. Ko iesākt līdz gada beigām?
Pie pediatra
un endokrinologa tāpat kā līdz šim
Kvotas jeb valsts apmaksāto pakalpojumu dēļ slimniekiem ir mazāka pacienta maksa.
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne informē, ka turpmāk saskaņā ar kvotu varēs pieņemt tikai divus pacientus dienā, pārējiem būs jāmaksā pilna cena. Tas pats attiecas uz izmeklējumiem. Ierobežojumu nebūs vienīgi pediatra un endokrinologa pakalpojumiem, kā arī ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. Rentgena un datortomogrāfa izmeklējumi “pa lēto” būs nodrošināti bērniem un tiem, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība traumpunktā.
Aizņemts viss jūlijs
Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrā informēja, ka, plānojot tikai divus pacientus dienā, jau šonedēļ pabeigta pacientu pierakstīšana rindā jūlijam pie ginekologa un neirologa, bet pacientus pieņemšanai augustā rindā saskaņā ar kvotu sāks pierakstīt tikai jūlija beigās. “Pacienti ir ļoti neapmierināti, viņi domā, ka jauno kārtību izdomājusi poliklīnikas vadība, un negrib saprast, ka pietrūkst valsts finansējuma,” informēja reģistratūrā. “Tomēr, lai arī neapmierināti, pacienti pierakstās rindā arī par pilnu maksu, jo viņiem nav citas izvēles.”
Trīs lati vai 15
Pie speciālistiem saskaņā ar kvotu ir jāmaksā tikai trīs lati, bet pilna maksa, piemēram, pie ginekologa ir 15 latu, pie ausu, kakla un deguna slimību ārsta un neirologa — 10 latu.
Kardiogrammu, izmantojot kvotu, var veikt par latu, bet pilna maksa ir pieci lati. Rentgens saskaņā ar kvotu maksā divus latus, bet pilna maksa ir seši lati. Pie flebologa vēnas varēja izmeklēt par 13 latiem, bet pilna maksa ir 20 latu. Pacienta nodeva pie ģimenes ārsta gan paliek nemainīga — lats.
Finansējums trūcīgo personu pieņemšanai ir ārpus kvotām, taču arī tām pirmajā pusgadā iztērēts daudz vairāk, nekā bija plānots, tādēļ turpmāk arī trūcīgajām personām būs jāpierakstās rindā, ja pakalpojumu vēlēsies saņemt bez maksas.
Valstij prasa vairāk, bet nedod
SIA “Aizkraukles slimnīca” vadība jau maijā ir informējusi Veselības ministriju un Veselības norēķinu centru par to, ka kvota neatbilst iedzīvotāju vajadzībām — to vajag lielāku. “Aizkraukles poliklīnikā kvota vienam pacientam šogad ir nepilni pieci lati, lai gan vidēji Zemgales reģionā — 14 latu,” teikts Aizkraukles slimnīcas vēstulē. “Diemžēl, ja 2011. gadā netiks rasta iespēja palielināt kvotu un finansējumu trūcīgo peronu atbalstam Aizkraukles slimnīcas ambulatorajai daļai, tad mums nāksies no 2011. gada augusta — septembra iedzīvotājus pierakstīt rindā 2012. gadam pie visiem spe-
ciālistiem un visiem izmeklēju-
miem (tajā skaitā arī rentgenam) visām iedzīvotāju kategorijām, kas sabiedrībā radīs nevajadzīgu spriedzi,” norādīts Aizkraukles slimnīcas vēstulē.
“Plīvurainas”
atbildes
Mājaslapā www.amc.lv ikviens var izlasīt abu nosaukto institūciju atbildes. Īsumā — Veselības norēķinu centrs uzsver, ka strādā saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību” un Ministru kabineta noteikumiem nr. 1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” un var uzņemties tikai šajā likumā un noteikumos paredzētās saistības. Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis savā atbildē raksta tikai par trūcīgajām personām. Viņš arī norāda, ka šobrīd ārstniecības iestādēm netiek plānots pārvērtēt un mainīt noslēgto līgumu apmērus.
“Atbildes ir “plīvurainas”, konkrētības nav, bet jaunu vēstuli nerakstīsim, jo tāpat skaidrības nebūs,” uzskata Alīda Vāne.
Pilno maksu
nesamazinās
Kas nosaka poliklīnikas pilno maksu? “Tā ir Aizkraukles slimnīcas vadības kompetence,” informē tās valdes loceklis Ēriks Vizulis.
Vānes kundze savlaik informēja, ka līdzekļi poliklīnikas un slimnīcas remontam — 55 tūkstoši latu — ir pašu nopelnīti un kredīts nav bijis jāņem. Tie gan ir 15% no remontam izlietotās summas, pārējo – 309 000 latu – finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Varbūt tad, kad remontu pabeigs, pacienta pilno maksu pie speciālista varētu samazināt?
“Mūsu apgrozījums ir ap miljonu latu gadā, taču, ņemot vērā šīgada rādītājus, peļņas mums nebūs, jo nācās palielināt minimālo algu,” informē Alīda Vāne. “Peļņu guvām no visas saimnieciskās darbības — valsts apmaksātajiem pakalpojumiem bērniem, trūcīgajiem un invalīdiem, valsts daļēji apmaksātajiem pakalpojumiem un pacientu līdzmaksājumiem, maksas pakalpojumiem un apdrošināšanas kompāniju apmaksātajiem pakalpojumiem. Iepriekš nopelnījām tik, cik izlietojām slimnīcas un poliklīnikas ēku remontam. Pacienta iemaksa Aizkraukles poliklīnikā ir viena no zemākajām Latvijā, piemēram, Rīgā pie speciālista jāmaksā vismaz 20 — 25 lati, bet citviet Latvijā — vismaz 10 — 15 latu. Pakalpojumi tik maksā, to varam secināt arī pēc valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, tādēļ pacienta iemaksa Aizkraukles poliklīnikā mazāka nekļūs,” skaidro Vānes kundze.
Var ātri “apēst”, bet var arī visu sakārtot
Tā kā lielākā daļa SIA “Aizkraukles slimnīca” kapitāldaļu pieder Aizkraukles novada pašvaldībai, “Staburags” jautāja, kāds ir tās pārstāvju viedoklis par iespējamo pacienta iemaksas samazināšanu.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs: “Par šo jautājumu pašvaldībā vēl neesam runājuši. Protams, 10 — 15 latu ir dārgi, bet, vai maksu ir iespējams samazināt, nevaru pateikt. Vispirms būtu jāizvērtē maksas pamatojums, kādi ir izdevumi, sniedzot pakalpojumus. To, ka slimnīca nopelnītos līdzekļus izlietojusi infrastruktūras sakārtošanai, vērtēju pozitīvi — siltināšanas un citi darbi ir ieguldījums nākotnē un ļaus taupīt līdzekļus turpmāk.”
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska: “Gada sākumā pati esmu maksājusi 15 latu un vairāk par speciālista konsultāciju, tomēr Rīgā pakalpojumi ir vēl dārgāki. Jāņem vērā, ka Aizkrauklē ārstējas pacienti arī no Rīgas un citiem reģioniem, arī viņi ir palīdzējuši slimnīcai nopelnīt. Tomēr tas, ka Aizkrauklē ir trūcīgāki cilvēki nekā Rīgā, uzņēmumam nav arguments. Nopelnīto naudu var “apēst” jeb ātri izlietot kādas sociālas programmas atbalstam un var arī sakārtot telpas atbilstoši mūsdienu prasībām. Kad viss būs sakārtots un nauda paliks pāri, tad arī varēs domāt par kādas iedzīvotāju kategorijas atbalstu.”
***
Pacienti būs ieguvuši siltinātu, skaistāku poliklīniku un slimnīcas ēku, būs ērtāk un mājīgāk, strādās speciālisti, taču ļoti daudziem cilvēkiem pilnā pacienta maksa šajos krīzes apstākļos ir par augstu, un, iespējams, viņi speciālista apmeklējumu novilcinās, cik vien iespējams, ārstējoties saviem spēkiem. Jājautā, kas ir primārais — lepnas telpas vai reāla iespēja cilvēkiem tikt pie ārsta? Vai labāk ārstēt smagi slimos vai dot iespēju slimību “nocirst” jau saknē? Te vajadzīga valsts veselības aprūpes politikas un privātfirmas attieksmes apstākļiem atbilstoša mijiedarbība.
