Ārējais izskats.
Pirmais, ko cilvēks pama-
na, — ārējais izskats. Tādēļ situācijai atbilstošs apģērbs ir viens no uzvedības etiķetes galvenajiem punktiem.
Vēl pirms paspēts sasveicināties vai iepazīties, apģērbs vēsta par cilvēka tautību, sociālo slāni, vecumu. “Izejamās” un mājas drēbes — tāds apģērba sadalījums bija zināms jau senatnē, kad pastalas pret ādas kurpēm nomainīja tikai īpašos gadījumos. Ja sievietes galvu sedz parandža, skaidrs, ka viņa nāk no Austrumu valstīm. Ja jaunietis ģērbts melnas krāsas apģērbā, ko rotā galvaskausi, viņš automātiski tiek pieskaitīts pie “metālistiem” vai “gotiem”.
Saskarsmes atšķirības.
Sasveicināšanās ir nākamais posms pēc ārējā izskata, kas veido uzvedības etiķeti. Atšķirīgi sasveicināšanās rituāli ir ne tikai dažādām tautām, bet arī cilvēkiem no vienas tautības, dažādām vecuma grupām, sabiedrības slāņiem. Kādam ir pašsaprotama saskūpstīšanās, citam sarokošanās, vēl kādam — tikai vārdiska sasveicināšanās. Jebkurā gadījumā, lai dibinātu veiksmīgas attiecības, ir svarīgi uz sveicienu atbildēt. Ja cilvēks neatbild uz sveicienu, otra puse to var uztvert kā nevēlēšanos kontaktēties vai necieņas izrādīšanu.
Ēšanas paradumi.
Pēc sasveicināšanās sarunas visbiežāk turpinās pie galda. Ēst ar rokām vai lietot galda piederumus? Kur likt salveti — uz galda vai šķīvī, kuru dakšiņu lietot vispirms? Šādi un līdzīgi jautājumi rodas, sēžoties pie “neparasta” galda. Savējie vienmēr sapratīs — pie šāda principa var pieturēties, ja neierasta maltīte notiek radu un draugu pulkā. Citādi ir gadījumos, kad maltītē piedalās dažādi cilvēki. Tad der pieturēties pie vispārpieņemtām normām. Ja jāiet ciemos pie nepazīstamiem cilvēkiem, vislabāk noskaidrot, kādas viesības saimnieki paredzējuši.
