Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, kad kopā sanāk radi, draugi, kaimiņi, tuvāki un tālāki līgotāji. Lielākajai daļai iedzīvotāju Līgosvētki un Jāņi ir nozīmīgi svētki, un cilvēki jau laikus domā un plāno, kur un kā tos aizvadīs un ko cels galdā. To, kā Latvijā Līgo un Jāņi tiks svinēti šogad, pētīja SIA “Zaļā josta”.
Lielākā daļa jeb 62% aptaujāto Jāņus plāno svinēt draugu lokā dabā. 4% aptaujāto norādīja, ka svētkus pavadīs kādā publiskā pasākumā, bet 3% garās brīvdienas iecerējuši izmantot, dodoties ārvalstu ceļojumā. 14% aptaujāto lēmuma pieņemšanu par to, kur svinēt Jāņus, ir atlikuši uz pēdējo brīdi un norāda, ka pagaidām viņiem vēl nav skaidrs, kur tiks sagaidīti vasaras saulgrieži. 11% norādījuši, ka Jāņus nesvin.
Tradicionāli Līgosvētkos galdā pieņemts celt noteiktus ēdie-
nus — sieru un alu. Agrāk liela nozīme svētku mielasta izvēlē bija dažādām mitoloģiskām tradīcijām, taču šodien reti kurš par tām zina stāstīt. “Zaļā josta” noskaidroja, ka šogad Līgosvētku galdā visbiežāk tiks celts jāņusiers, alus un cepšanai paredzēta gaļa. Bez tradicionālā jāņusiera savu svētku galdu nespēj iedomāties 71% aptaujāto, tomēr 61% tādu pašu viedokli pauduši par alu un cepšanai un grilēšanai paredzēto gaļu. Aptuveni trešdaļai (32%) līgotāju galdā būs arī pīrāgi, bet aptuveni tikpat bieži (31%) mielasts tiks papildināts ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.
Jāņusieru kā galveno svētku cienastu nosauc iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem — 77% vecuma grupā 40 — 49 gadi un pat 88% vecumā pēc 50 gadiem, kā arī latvieši (76%). Savukārt pīrāgus kā obligātu svētku mielasta sastāvdaļu biežāk uzsver Latvijas laukos dzīvojošie (38%) un latvieši (43%), kamēr krievu un citu tautību pārstāvji svētku mielastu biežāk nespēj iedomāties bez cepšanai paredzētas gaļas (75%).
Senie latvieši svētku mielastu, tāpat kā ikdienas maltītes, gatavoja pašrocīgi, galdā ceļot ēdienus, kam izejvielas bija vieglāk atrodamas piemājas saimniecībās. Mūsdienās pašu gatavoti svētku ēdieni vairs nav izplatīti — tikai piektā daļa jeb 19% aptaujāto Līgosvētku galdā ir iecerējuši celt pašu gatavotu mielastu. Vairums respondentu jeb 62% atzīst, ka paši gatavos tikai daļu no svētku galdā liekamā ēdiena, bet pārējo kā gatavu produkciju iegādāsies veikalā. Tikai veikalā pirkti gardumi, visticamāk, būs 9% līgotāju svētku galdā.
Tā kā lielākā daļa respondentu svētkus pavadīs, līgojot dabā, līdzi ņemot ievērojamu daudzumu iepirkumu, bažas rada vides piesārņojums un līgošanas vietas sakopšana pēc svētkiem. Tikai desmitā daļa jeb 9% līgotāju atzīst, ka svētku gaitā radušos atkritumus šķiro un nodod otrreizējai pārstrādei. Absolūti lielākā daļa — 81% aptaujāto — tos izmet atkritumu tvertnē kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. 22% norādījuši, ka svētku laikā radušos atkritumus mēdz sadedzināt ugunskurā.
Nereti jaukais rituāls — Jāņu ugunskura kuršana — tiek sabojāts un kļūst par vietu, kur atbrīvoties no atkritumiem, kas radušies svētku maltītes baudīšanas laikā.
“Zaļā josta” aicina atcerēties, ka atkritumu dedzināšana Jāņu ugunskurā apdraud un nodara kaitējumu cilvēka veselībai, ieelpojot kaitīgus ķīmiskus savienojumus, un aicina līgotājus nemest ugunskurā atkritumus, plastmasas iesaiņojumus vai citus videi kaitīgus plastmasas, gumijas vai citu sintētisko šķiedru izstrādājumus.
