Aizvien vairāk Latvijā izskan ziņas, ka liela daļa jauniešu pēc vidusskolas beigšanas plāno strādāt vai studēt ārzemēs. Vai tā tiešām domā lielākā daļā jauniešu? “Staburags” devās uz vienu no mazākajām Aizkraukles reģiona vidusskolām — Valli.
Daži domā par ārzemēm
Šogad Vecumnieku novada Valles vidusskolu beigs 18 skolēnu. Tomēr tikai viens no viņiem ir pārliecināts, bet trīs no jauniešiem pieļauj iespēju, ka pēc skolas absolvēšanas pametīs Latviju un dosies strādāt uz ārzemēm. Taču tie, kas par to domā, saka: “Pirmkārt, tā ir iespēja nopelnīt, iegūt darba pieredzi, iemācīties valodu. Ne visi no mums ir izlēmuši, kur studēt, tas būtu laiks, kad varētu padomāt, ko īsti vēlies darīt.” Kaut arī skolā jaunieši apgūst angļu valodu, viņi atzīst, ka vilinošākā no Eiropas Savienības valstīm pašlaik ir nevis Īrija vai Anglija, bet Vācija. “Man tur dzīvo radinieki, un viņi ir apmierināti ar dzīvi. Tur ir darbs un pietiekamas algas. Lai strādātu, jāapgūst arī vācu valoda, kas dzīvē var noderēt,” saka 12. klases skolniece Anta Zvirbule. “Lielākā daļa jauniešu jau ir ārzemēs. Ja nekas nemainīsies, tad aizbrauks vēl vairāk”
Ja ir pazīšanās, tad ir darbs
Jaunieši arī atzīst, ka Latvijā darba iespējas ir minimālas. “Tajos dažos uzņēmumos, kas ir uz vietas, strādnieku jau pietiek, un viņi cenšas strādāt tā, lai no darba neatlaiž,” saka Raivis Drezovs. “Mūs te neviens negaida. Turklāt pēc vidusskolas nav nekādu prasmju. Skola mums dod teorētiskās zināšanas, bet praktisko iemaņu mums nav. Darba devēju skatījumā mēs neesam perspektīvi.” Jaunieši atzīst, ka Latvijā darba devēji bieži izvēlas nevis tos, kam ir zināšanas, bet pazīstamus cilvēkus. “Te darbu var dabūt, ja ir “blats”. Pirms dažiem gadiem skolēni varēja atrast sezonas darbu, bet tagad tā ir problēma,” teic Mārtiņš Bērziņš. “Tas ir kā apburtais loks — ja tev nav izglītības, darbu atrast nevar, ja tev nav darba pieredzes, tad arī darbu neatradīsi. Mēs esam pa vidu. Iznāk, ka valstij izdevīgi tikai cilvēki, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu.”
Jaunieši arī atzīst, ja būtu iespēja strādāt un nemaksāt nodokļus, tad viņi to izmantotu. Taču viņi arī apzinās, ka nodokļi ir tie, kas uztur valsti. “Nevar gaidīt pienu no govs, ja viņu nebaro, un nevar gaidīt atbalstu no valsts, ja nemaksā nodokļus. Tomēr, tikai paaugstinot nodokļus un uzliekot mums vēl lielāku slogu, arī nav iespējams izdzīvot. Valstij un iedzīvotājiem ir jāsadarbojas. Arī valsts atbalsts ģimenei ir zem katras kritikas, tā vienkārši nav.”
Studēs tur, kur valsts maksā
Lielākā daļa jauniešu domā, ka tuvākajā laikā ekonomiskā situācija Latvijā neuzlabosies. “Visu laiku paaugstina nodokļus, uzņēmēji ir spiesti samazināt darba vietas vai uz laiku apturēt uzņēmuma darbību,” saka jaunieši. “Arī tuvākajā apkaimē daudzas saimniecības ir likvidētas. Tās, kas vēl darbojas, nevēlas pieņemt darbā strādniekus bez zināšanām, jo nodokļi jāmaksā par visiem.
“Liela daļa jaunu cilvēku dodas prom, ne jau tikai tāpēc, ka ārzemēs vieglāk atrast darbu, bet arī tāpēc ka augstskolā nevar iekļūt budžeta grupā. Ne visi var atļauties maksāt par studijām. Daudz tādu, kas aizbrauc, lai nopelnītu naudu izglītībai,” saka Valles vidusskolas 12. klases audzinātāja Gunta Drezova. “Diemžēl ir tā, ka daudzi dodas prom cerībā, ka pēc laika atgriezīsies, bet realitāte ir tāda, ka liela daļa no viņiem ārzemēs arī paliek.” Tas, ka ārzemēs ir lielākas iespējas, atzīst gandrīz visi. “Piemēram, Vācijā ir daudz uzņēmumu, kuri pat apmaksā vācu valodas kursus, lai tikai piesaistītu darbiniekus, pie mums neviens par to nedomā. Dzīvo, kā gribi! Lai arī lielākā daļa jauniešu domā studēt Latvijā, un bieži vien ne tur, kur vēlētos, bet kur būs iespēja tikt budžeta grupā. “Ja netikšu Rīgas Tehniskajā universitātē, iešu uz Daugavpili, jo tur ir mazāks konkurss,” teic Mārtiņš Bērziņš. No astoņpadsmit skolēniem vismaz puse atzīst, ja netiks budžeta grupā, tad nestudēs.
Lielās skolas pārākas
Vai vidusskola sniedz pietiekamas zināšanas, lai sāktu patstāvīgu dzīvi? Visi skolēni atzina, ka izglītības sistēma Latvijā ir haotiska un nepārdomāta. Negodīgi arī esot uzņemšanas kritēriji augstskolās. “Neviens neskatās, kur tu esi mācījies un kāda ir bijusi skolas materiāli tehniskā bāze. Ne visās skolās tā ir vienāda. Lielās skolas parasti ir labāk nodrošinātas, un to absolventi vienmēr gūst labākus rezultātus, bet ne jau rezultāti vienmēr ir galvenais,” saka Santa Zvirbule. “Tāpat ir skolas, kurās padziļināti mācās kādu mācību priekšmetu, mums tādu iespēju nav, līdz ar to esam zaudētāji.”
