Kokneses kultūras namā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 22. kongress notika ar moto “Attīstību vadīt pašiem!”.
Parlamentam
jāpārņem moto
Moto kā labu un aktuālu novērtēja liela daļa runātāju. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis novēlēja, lai tas būtu arī parlamenta moto, jo domāšana jāpagriež valsts attīstības virzienā, savukārt bijušais Lubānas pilsētas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis smaidot atzina, ka pirms gadiem 15 viņš dziedājis dziesmu ar līdzīgu domu, un beidzot Pašvaldību savienība to ir sapratusi.
Lai nepārvērstos par bikšu lenci
Kongresā bija ielūgti visi ministri, valsts augstākās amatpersonas, Saeimas frakciju vadītāji — ap 40 personu. Lai gan bija ieradušies nedaudzi, ieskaitot Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, satiksmes ministru Uldi Auguli, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni, vairākus Saeimas deputātus, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Viņķeli un izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāju Inesi Matvejevu, kādas pašvaldības pārstāvim arī tas likās daudz, un viņš izteica aizdomas, vai tikai valstī nav kas svarīgs gaidāms — tik daudz amatpersonu un runas kā pirms vēlēšanām.
Andris Jaunsleinis atzina, ka pašvaldību pārstāvjiem par vēlēšanām jādomā nepārtraukti, un tam piekrita arī Jēkabpils pašvaldības priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs — lai nebūtu tā kā skaitāmpantiņā: šodien esi ekselence, rītdien tikai bikšu lence, viss atkarīgs no paša darbiem.
Kur slēpjas valsts spēks
Pašvaldībām skanēja daudz labu vārdu, piemēram, Solvita Āboltiņa valsti salīdzināja ar varenu ozolu, kurā Saeima ir ozola stumbrs, kas sargā Satversmē iesakņotās vērtības un likumu garu, bet sazarotā lapotne sastāv no ministrijām, Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas nodrošina budžeta zīļu ražu. “Savukārt pašvaldības ir ozola saknes, ar kurām šī valsts turas pie zemes, gūstot tās spēku un stabilitāti. Valsts attīstību var panākt tikai ciešā sadarbībā ar pašvaldībām,” viņa sacīja.
Valsts prezidents nebija tik daiļrunīgs, viņš runāja par demogrāfijas problēmām un bezdarbu.
Eiropas naudai
jāseko iedzīvotājam
LPS pārstāvji izvērtēja padarīto. Andris Jaunsleinis ar nožēlu atzina, ka valstī joprojām ir 190 tūkstošu trūcīgo personu un viņu skaitu kārtējā krīzes gadā nav izdevies samazināt. LPS līdz jūnija vidum apkopos ziņas, cik daudz cilvēku ir parādā par siltumu. Viņš pateicās Latvijas pašvaldībām, kuras ar savu darbu ir stabilizējušas valsti, un iedzīvotājiem, kuri jau trīs gadus pacieš grūtības, paliekot Latvijā.
Jaunsleiņa kungs uzsvēra, ka Latvijas valsts nedrīkst pieņemt jebkuras starptautisko aizdevēju rekomendācijas, jābūt “mugurkaulam” un jāaizstāv nacionālās intereses, savukārt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanā Latvijā jāievēro ne tikai nozaru, bet arī teritoriālais princips. Tas uzsvērts arī kongresa pieņemtajā rezolūcijā “Par attīstības vadības principu maiņu”. Tajā ir aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam turpmāk nosacīt katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa “nauda seko iedzīvotājam”, katrai pašvaldībai dot patstāvīgas tiesības to izmantot atbilstoši savām prioritātēm un savai attīstības programmai. Kongress katru Latvijas pašvaldību aicina pieņemt lēmumu par atbalstu jaunajai politikai, kas paredz: tikai pašvaldības patstāvīgi var izvēlēties ES mērķu sasniegšanai vispiemērotākos pasākumus, kas vislabāk atbilst vietējiem resursiem un vietējām iespējām.
Jāvienkāršo
normatīvie akti
Otrā rezolūcijā “Par strukturālo reformu likumdošanā” LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu atcelt Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, kas attiecas uz pašvaldībām, izstrādāt un nekavējoties īstenot normatīvā regulējuma vienkāršošanas programmu.
Līdzeklis pret
krīzi
Savukārt rezolūcijā “Par ceļiem” LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu būtiski palielināt investīcijas visu nozīmju ceļiem, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm; atzīt, ka ceļu attīstība visā pasaulē kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem līdz pat mūsdienām ir efektīvs līdzeklis ekonomisko krīžu pārvarēšanai un attīstības paātrināšanai pēckrīzes periodā; atteikties no plāniem veikt finanšu stabilizāciju uz autotransporta infrastruktūras rēķina; neatliekami īstenot LPS 21. kongresā piedāvātos ceļu attīstības pasākumus un atjaunot Autoceļu fondu.
“Autoceļu fonds ir likvidēts, bet finansējums Latvijas autoceļiem ir 1995. gada līmenī, katru gadu sabrukušo ceļu ir sešreiz vairāk, bet sliktā kārtībā ir puse ceļu. Neviens nav izrēķinājis, kādu zaudējumu tas rada tautsaimniecības nozarēm,” sacīja Andris Jaunsleinis.
