“Viens no galvenajiem avotiem, no kurienes organisms saņem jodu, ir jūras produkti, taču Latvijas iedzīvotājam zivis veido vienu procentu no uztura,” teic dietoloģe L. Neimane. Līdz ar to joda deficīta profilakse ģimenēs varētu būt ēdienkartes pārskatīšana un zivju vai jūras kāpostu biežāka iekļaušana uzturā. Salīdzinot ar latviešiem, japāņu uzturā joda daudzums esot 20 reižu lielāks.
Veselības ministrija skaidro, ka ir divi joda deficīta novēršanas modeļi. Sabiedrības informēšana esot dārgākais un ilgākais ceļš, turklāt ar zemu efektivitāti. Pārliecinošāki un ātrāki rezultāti esot universālai sāls jodēšanai.
Liela joda deficīta gadījumā vairogdziedzeris izdala nepietiekamu hormonu daudzumu, kas cilvēkam rada vājumu, miegainību — skaidro Zalesinfo.lv. Hormonu sintēzē jods ir neaizstājams. Tā kā vairogdziedzera hormoni piedalās olbaltumvielu sintēzē un enerģijas apmaiņā, to deficīts noved pie sausiem, trausliem matiem, to izkrišanas un citām vielmaiņas problēmām.
Joda deficīts provocē biežas infekciozas saaukstēšanās saslimšanas, sirds un bronhu—plaušu patoloģiju. Joda deficīts īpaši bīstams ir grūtniecības laikā — pieaug priekšlaicīgu dzemdību un spontāna aborta risks. Joda deficīts arī negatīvi ietekmē augļa smadzeņu šūnu attīstību un bērna garīgo attīstību agrīnajā vecumā.
Palielinātam joda saturam jābūt arī zīdītāju uzturā.
Savukārt vēlāk pat viegls joda trūkums bērniem var izraisīt nopietnas mācību vielas uztveres problēmas, kas rodas no grūtībām koncentrēties, strauja noguruma, vieglas aizkaitināmības, atmiņas pa-
sliktināšanās u. c.