Ugunsdzēsēju un glābēju diena neretietim Jurim Gorbačovam ir īpaša ne tikai tāpēc, ka viņš ir ugunsdzēsējs, — šogad maijā aprit 15 gadu, kopš viņš strādā šajā profesijā.
— Vēlējos strādāt interesantu un satraukumiem pilnu darbu un vienlaikus palīdzēt citiem cilvēkiem, — tā par profesijas izvēli saka Aizkraukles daļas Neretas posteņa priekšnieks Juris Gorbačovs. — Ne mirkli neesmu nožēlojis to, ka izvēlējos ugunsdzēsēja profesiju. Vien mazliet žēl, ka neizdarīju to jau agrāk. Ugunsdzēsēja darbs ir ļoti vajadzīgs un arī interesants. Ir daudz pārdzīvojumu, visu laiku jābūt kā uzvilktai atsperei, lai vajadzības gadījumā dotos citiem palīgā.
Pirmie divi, trīs gadi bija īpaši grūti — vajadzēja pierast darboties ekstremālās situācijās un iemācīties saglabāt vēsu prātu. Jāiemācās arī norobežoties no pārdzīvojuma, redzot citu nelaimi. Protams, redzētais paliek prātā, taču emocijām nedrīkst ļaut vaļu. Nav jau tā, ka ir tikai grūti mirkļi. Ir prieks, ka, ierodoties notikuma vietā, dažos mirkļos uguni izdodas nodzēst un māja ir glābta. Priecājas gan mājas īpašnieks, gan mēs. Ir prieks par katru cilvēku, kuru izdodas izglābt.
Šo 15 gadu laikā ievērojami mainījušies arī darba apstākļi. Savlaik par ugunsgrēku ziņoja tieši uz posteni. Zvanītājs bija vispirms jānomierina, sīki jāiztaujā par notikuma vietu un apstākļiem, jājautā, vai kāds varēs parādīt ceļu. Tikai pēc tam varēja ģērbt speciālos tērpus un braukt uz notikuma vietu. Bet uguns jau tikmēr negaida… Tagad ar cietušajiem runā speciāli apmācīti dispečeri, bet mēs saņemam jau apkopotu informāciju, varam doties ceļā un papildu ziņas iegūstam, jau braucot automašīnā. Varam izmantot jaunu un modernu tehniku.
Laukos lielākā problēma ir attālums un laiks, kā arī cilvēku vēlme pašiem visu paveikt un tikai tad, ja neizdodas, zvanīt glābējiem. Pilsētā vai ciematā līdz notikuma vietai var nokļūt dažu minūšu laikā, laukos ceļā jāpavada daudz vairāk laika, tāpēc ne vienmēr ēkas izdodas saglābt. Mūsu galvenais uzdevums ir izglābt cilvēku dzīvības, tikai pēc tam īpašumu.
