Magnijs cilvēka organismam nepieciešams enerģijas “ražošanai”, kā arī pilnvērtīgai nervu un muskuļu darbībai.
Cilvēka organisms veidots no visdažādākajiem ķīmiskajiem elementiem un to salikumiem, kuriem jābūt līdzsvarā, lai mēs justos labi un būtu veseli — stāsta “Ģimenes aptieku” farmaceite Astra Višņevska.
Viena no organisma normālas un saskaņotas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām minerālvielām ir magnijs.
Baro sirdi, nervu šūnas
Magnijs nepieciešams enerģijas uzkrāšanai, muskuļu un nervu darbībai, kā arī veiksmīgiem vielmaiņu procesiem. Tāpat kā citas minerālvielas, arī magnijs organismā neveidojas, tādēļ tas jāuzņem ar uzturu vai pārtikas piedevām situācijās, kad izveidojies vai draud magnija deficīts. B6 vitamīns, piens un piena olbaltumvielas veicina magnija uzsūkšanos gremošanas traktā, savukārt magnija absorbciju kavē alkohols, kalcijs, fosfors, tauki un olbaltumvielas, kā arī B1 un B6 vitamīnu deficīts organismā.
Magnijs labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, baro nervu šūnas, palīdz novērst depresiju un mazina stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Tas palīdz saglabāt E vitamīnu, nostiprina kalcija iedarbību, mazina ādas alerģiskumu. Pietiekama magnija uzņemšana veicina koncentrēšanos, samazina nervozitāti un atslābina muskuļus, tādējādi sekmējot iekšējo līdzsvarotību.
Deficīts
Magnija deficīta gadījumā pirmie simptomi ir bezmiegs, nervozitāte, viegla aizkaitināmība, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas un vājums, krampji, roku trīce, grūtības kontrolēt muskuļu darbību, var kļūt trausli mati, nagi un zobi.
Magnija nepietiekamības klīniskās izpausmes var iedalīt četrās simptomu grupās: sirds un asinsvadu (stenokardija, tahikardija, visu veidu aritmija, pastiprināta nosliece uz trombozēm, asinsrites traucējumi), cerebrālā (spiedošas sāpes galvā, reibonis, bailes, depresija, vāja koncentrēšanās spēja, atmiņas traucējumi, apziņas traucējumi, halucinācijas), viscerālā (asas sāpes vēderā, kuņģa un zarnu spazmas, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, aknu spazmas, rīkles, dzemdes un bronhu spazmas), muskulatūrā (muskuļu krampji pakauša apvidū, mugurā, sejā, kurlums, kāju ikru muskuļu un pēdas krampji).
Lai šādas situācijas nebūtu jāpiedzīvo, farmaceite iesaka regulāri rūpēties par organisma apgādi ar magniju. Tas atrodams zaļo lapu dārzeņos, kartupeļos, gaļā, pienā un piena produktos, maizē, riekstos, lēcās, žāvētos augļos un graudaugu produktos. Var dzert arī minerālūdeni, kurš bagāts ar magniju. Taču pārtikas produktos magnijs nav pietiekamā daudzumā, tādēļ nepieciešamības gadījumā, piemēram, grūtniecības laikā, tas papildus jāuzņem ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem, pirms tam gan noteikti konsultējoties ar ārstu.
