Arvien vairāk jauniem cilvēkiem, īpaši sievietēm, tiek konstatēts ādas vēzis. Siltajā laikā tam par iemeslu ir pārmērīga sauļošanās tiešajos saules staros, kad atmosfērā ir augsts ultravioletā starojuma (UVS) līmenis, ziemas mēnešos tas ir solārijs. Dabiskās un mākslīgās saulītes pārmērīgi tīkotāji kļūst par potenciālajiem ādas vēža slimniekiem tuvākajā nākotnē — uzskata biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.
Ļaunais starojums
9. maijā sadarbībā ar Veselības ministriju Latvijā ceturto gadu tika organizēta Eiromelanomas diena. Tajā runāts par ādas vēža bīstamību un rosināts cilvēkus pārbaudīt savas dzimumzīmes. “Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt, vienkārši ādas virsmas apskatot, un līdz 99 procentiem gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau progresēt. Taču, ja ādas vēzi, īpaši melanomu, diagnosticē vēlu, ir ļoti neliela — tikai ap 15 procentu — iespēja to sekmīgi ārstēt. Tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un dzimumzīmju pārbaudi,” skaidro R. Karls.
Saslimstība ar dažādām ādas vēža formām aug ātrāk nekā ar jebkuru citu, turklāt katru gadu palielinās arī mirstība. 2010. gadā Latvijā no šī UVS izraisītā audzēja miruši 118 cilvēku. Savukārt melanoma dažādās tās stadijās pērn konstatēta vēl 220 pacientiem.
Eiromelanomas dienā liels akcents likts uz UVS kaitējumu mūsu ādai. Iedeguma kultivēšana, parādot to kā vienu no skaistuma aspektiem, rada nopietnas bažas mediķu aprindās. Laiks, ko cilvēks pavada UVS, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Tās krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām.
60 seansu gadā
Cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un cilvēkiem ar vasaras raibumiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi, tajā skaitā melanomu. Šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un tā nav pasargāta no kaitīga saules starojuma. Risks palielinās arī tiem, kuri savas profesijas vai vaļasprieka dēļ daudz laika pavada saulē, — jūrniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, agronomiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Protams, ja cilvēks ir iedeguma “fans”, arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju. Gados jaunas sievietes neapzinās sekas, kādas uz ādu atstāj katra saulē vai solārijā pavadītā reize. Jaunības pilnbriedā acīmredzamie signāli par ādas bojājumiem — apsārtums, sausa āda — šķiet nebūtiski. Taču ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā saulē vai solārijā summējas, turklāt ādas sausums un apsārtums liecina par nopietniem ādas bojājumiem.
“Ne viena vien sieviete ādu ultravioletajiem stariem pakļauj visu gadu. Taču ir bīstami pārsniegt noteikto sauļošanās normu — 60 seansu gadā. Turklāt ilgāk sauļoties ieteicams tikai aptuveni reizi nedēļā. Būtiski, ka tā ir atpūta pludmalē, darbošanās dārzā vai arī ilgāka pastaiga saulainā laikā. Jaunas sievietes, kuras regulāri sauļojas, ap 25 gadu vecumu meklē kosmetologa pakalpojumus, jo rodas pirmās nopietnās problēmas ar ādas novecošanu un krunciņu parādīšanos. 30 gadu vecumā ādas novecošanās dēļ jau jāvēršas pie plastiskā ķirurga, savukārt, sasniedzot 35 — 40 gadu slieksni, jādodas pie onkologa, lai ārstētu ādas vēzi,” atklāj dermatoloģe Kristīne Cīrule.
