“Staburaga” redakcijā vērsās pilskalniete Violeta Klezīte ar lūgumu palīdzēt viņas ģimenei. “Esam sagādājuši malku nākamajai apkures sezonai, bet pašiem nav zāģa, ar ko to sazāģēt. Nav arī naudas, lai algotu strādnieku, bet pašvaldība mūsu lūgumu noraida.”
Violetas tēvs Leons Klezis jau sešus gadus ir guļošs I grupas invalīds, bet māte — II grupas invalīde, ģimenē ir arī pieaudzis dēls. Pilskalniete stāsta, ka iepriekšējos gados, arī pērn, pašvaldība palīdzējusi sazāģēt malku, bet šogad atsakās to darīt: “Vērsos arī sociālajā dienestā, bet arī tur saņēmu atteikumu, jo, lai arī abi vecāki ir invalīdi, ģimenē vēl esmu es un brālis, vecāki nav vientuļi, un tāpēc viņiem laikam nav jāpalīdz. Es taču nelūdzu naudu vai kādu citu materiālo atbalstu, bet palīdzību ģimenei, kurā ir divi invalīdi.”
Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte apstiprina, ka līdz šim pašvaldība vienmēr bijusi atsaucīga un palīdzējusi ģimenei, arī pērn sūtījusi strādnieku, kurš sazāģēja malku. “Pagastā mums ir viens motorzāģis, un šobrīd strādnieks ar to zāģē malku pašvaldības vajadzībām. Zāģis ir vecs, tāpēc darbi nesokas tik ātri, kā gribētos. Šai ģimenei vienmēr esam palīdzējuši, bet šoreiz varam tikai piedāvāt pirkt zāģera pakalpojumus, tieši tāpat, kā to dara pārējie pagasta iedzīvotāji. Apspriedos arī ar sociālo darbinieku — pagastā dzīvo ģimenes ar vēl mazākiem ienākumiem, ir vientuļi pensionāri bez bērniem, bet viņi kaut kā plāno savus izdevumus, lai varētu samaksāt par šo pakalpojumu. Tiklīdz bez pamatojuma palīdzēsim vienai ģimenei, tā būs nākamā, kas jautās — kāpēc palīdzat viņiem, bet mums nē? Tomēr raudzīsim, kā šo situāciju atrisināt,” sola Aina Vadzīte.
