Dainis Vilcāns ir tikai gadu vecāks par atjaunoto neatkarīgo Latviju. Viņam ir 22 gadi. Daudzi jaunieši šajā vecumā darba meklējumos devušies uz ārzemēm. Dainis izvēlējies citu ceļu — kalpot Latvijai.
“Iesaldē” studijas
Dainis astoņus gadus mācījās Pērses pamatskolā, pēc tam mācības turpināja Aizkraukles novada ģimnāzijā. Lai gan jaunietim ir tikai 22 gadi, viņa dzīve pēc skolas beigšanas nav bijusi kā līdzens lauks. Dainis iestājās Biznesa augstskolā “Turība”, pēc kāda laika viņš studijas pārtrauca — noformēja akadēmisko gadu. “Man šis “akadēmiskais gads” vēl arvien turpinās,” viņš saka. Dainis pastrādāja dažādus ar celtniecību saistītus darbus, bet tas nesniedza gandarījumu. Pērn janvārī viņš vērsās Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas un atlases centrā. Tā ir militāra apakšvienība, kuras uzdevums ir komplektēt personālsastāvu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc pamatīgas veselības pārbaudes viņu nosūtīja uz Alūksni četru mēnešu kursos. Tur pēc daudzveidīgiem fiziskās slodzes treniņiem un pārdomām katrs varēja izvērtēt, vai profesionālais dienests ir tas, ko vēlas. Dainis palika. Tagad viņš dienestu turpina Armijas štāba bataljonā, kur dien godasardzes rotā.
Ap
100 stundu
Vairums Latvijas iedzīvotāju Valsts prezidentu ir redzējuši tikai televīzijas ekrānos, taču Dainim būt valsts galvas tuvumā ir darba pienākums. Godasardzes kareivji parasti piedalās ārzemju viesu un prezidentu uzņemšanas ceremonijās. Prezidenta pilī kā godasargs viņš jau bijis gandrīz 100 stundu. Daiņa pienākums ir arī stāvēšana godasardzē pie Brīvības pieminekļa. Divas stundas nostāvēt nekustīgi nav nemaz tik viegli.
Mēģina smīdināt
Īpaši nepatīkami, kad daži tūristi, parasti ārzemnieki, mēģina sargus sasmīdināt, bet pieminekļa sargkareivis nedrīkst izrādīt nekādas emocijas. Savukārt meitenes, sākot sarunas, mēģina uzaicināt uz randiņu. Ļoti neomulīgi ir, kad tūristi ilgi skatās kareivim acīs. “Mēs esam godasardze. Tas nozīmē, ka pārstāvam Nacionālos bruņotos spēkus, Latvijas valsti, un piemineklis ir mūsu valsts brīvības simbols. Mēs sargājam tā godu,” saka Dainis. Dauzi ekskursanti vēlas nofotografēties ar sardzi pie Brīvības pieminekļa. Tāpēc, iespējams, fotogrāfijas, kurās redzams arī Dainis, ir daudzās pasaules valstīs.
Kad Dainim ir brīvdiena, viņš brauc mājās, kuras tagad ir Koknesē. Brīvajā laikā viņš, tāpat kā tēvs, labprāt uzspēlē volejbolu. Un darbu ārzemēs viņš nemeklē. Vienīgi pēc kāda laika vēlētos doties miera misijā uz Afganistānu.
