Lai arī vairums nepilsoņu vēlētos iegūt Latvijas pilsonību, lielākais šķērslis šobrīd tam ir viņu sliktās latviešu valodas zināšanas — liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veiktā aptauja par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonību.
Aptaujas rezultāti rāda, ka nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā šobrīd ir nogaidoša — lielākā daļa aptaujāto nepilsoņu vēlētos kļūt par Latvijas pilsoņiem, taču tikai ar nosacījumu, ka tiks atvieglots naturalizācijas process, nebūs jākārto eksāmeni vai pilsonību piešķirs automātiski.
Tas saistīts ar nepilsoņu sliktajām latviešu valodas zināšanām, jo 45% aptaujāto nepilsoņu un vēl 5% pilsonības pretendentu savas latviešu valodas zināšanas novērtējuši kā nepietiekamas, lai pārvarētu naturalizācijas barjeru. To apliecina arī līdzšinējā PMLP pieredze, jo latviešu valodas pārbaudījumi naturalizācijas procesā sagādā grūtības 44% pilsonības pretendentu, kuri nespēj nokārtot eksāmenu.
“Latviešu valodas vājās zināšanas ir nopietns šķērslis iegūt Latvijas pilsonību daudziem nepilsoņiem. Īpaši tas sakāms par cilvēkiem vecumā pēc 60 gadiem, jo pēc pētījuma datiem redzams — jo vecāks ir cilvēks, jo sliktākas ir viņa latviešu valodas zināšanas,” skaidro PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Šobrīd lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir jauniešu vidū — 57% nepilsoņu vecumā no 15 līdz 20 gadiem Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā plāno iegūt tuvāko divu gadu laikā, turpretī vecāka gadagājuma nepilsoņiem nav motivācijas un vēlmes naturalizēties.
Tikai 4% aptaujāto nepilsoņu norāda, ka noteikti nevēlas būt Latvijas pilsoņi, savukārt vēl 14% nepilsoņu apmierina viņu pašreizējais statuss, jo tā ir vieglāk izbraukt uz NVS valstīm.
