Pavisam drīz, maija otrajā pusē, parlamentam būs jāvēl Valsts prezidents, jo pašreizējā prezidenta Valda Zatlera pilnvaru termiņš jūlija sākumā beigsies. Zatlers gatavojas kandidēt otrajam termiņam un to apliecināja arī savā lekcijā “Gudra un stratēģiska valsts. Latvijas nākotnes redzējums”. To politiķi dēvē arī par viņa priekšvēlēšanu runu.
To izlasot, biju vīlusies, cik maz viņš stāsta par paša paveikto. Četros gados bijis 110 reģionālajās vizītēs, ko varētu dēvēt arī par ekskursijām pa Latviju par nodokļu maksātāju naudu. 12 reižu izmantojis Valsts prezidenta tiesības lūgt Saeimai pārskatīt pieņemtos likumus, izveidojis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju. Prezidents savā runā uzsver, ka pirmā termiņa sākumā ir apņēmies veicināt valsts politisko un sociālo stabilitāti un izmantot savas amata pilnvaras, lai sekmētu izsvērtu lēmumu pieņemšanu, un to esot paveicis. Diemžēl lielākā runas daļa ir frāžains stāstījums par to, kāda ir un kādai jābūt Latvijas valstij ekonomikā, demogrāfijā un ārpolitikā. It kā mēs to nezinātu! Vēl nesen, pirms Saeimas vēlēšanām, politiķu “milžu cīņās” televīzijā un priekšvēlēšanu programmās par to varējām dzirdēt un lasīt pārpārēm. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktā, daudz kas no runā paustā sakrīt ar valdības dokumentiem. Dažs runu ir nodēvējis par neizdarīto darbu uzskaiti. Šī lekcija man atgādina studenta referātu par Latvijas valsti, tomēr ir arī pretējs viedok-lis — runa esot sabalansēta un gudra.
Medijos izskanējusi informācija, ka prezidenta runas sacerēšana maksā lielu summu, pat 1000 latu, bet reizēm par to maksājot tikai 150 latu, un runas sacer Valsts kancelejas darbinieki. Sabiedrisko attiecību kompānijas “PR Holding” vadītājs Jānis Riņķis uzskata, ka tūkstotis nemaz neesot daudz, jo tā ir milzu atbildība — runu klausās visa Latvija, un no tās atkarīgs prezidenta tēls.
Protams, atbildība ir liela, bet, manuprāt, prezidents ir pietiekami izglītota, labi atalgota un kompetenta valsts amatpersona, lai savu runu uzrakstītu pats, nevis tērētu nodokļu maksātāju naudu un no papīra lasītu citu sacerētās frāzes par vispārzināmām lietām. Nekur tālu no padomijas laikiem neesam aizgājuši. Arī tad kompartijas līderu runas rakstīja citi, bet priekšnieki tās knapi spēja izburtot.
Eksprezidente Vaira Vīķe — Freiberga kādā intervijā savlaik atklāja, ka savas runas sacer pati. Viņa joprojām ir paraugs, kam līdzināties.
