Atbildot uz Daiņa Īvāna kunga laikrakstā “Staburags” ievietoto rakstu, vēlos lasītājiem izskaidrot iemeslus, kas ietekmēja Jaunjelgavas novada domes deputātu rīcību. Uzskatu, ka Daiņa Īvāna emocionāli uz negatīvo tendētais raksts ir nevietā, lai par to spriestu, vajag uzklausīt visus viedokļus.
Es Jaunjelgavas novada domes sēdē ierosināju balsot pret Aklā purva dabas aizsardzības projektu. Piedalījos trijās projekta apspriešanās, un vienmēr manus izteiktos argumentus mēģināja dažādi sagrozīt vai izlikās nedzirdam. Aklo purvu pazīstu sen. Septiņus gadus strādāju par mežsargu bijušajā Daudzevas mežniecībā, un purvs ietilpa manā apgaitā. Šis purvs ir viens no vismazāk cilvēku ietekmētajiem purviem Latvijā, ar unikālu bioloģisko daudzveidību.
Augstais purvs, dabiskos apstākļos aizaugot, tūkstošos gadu veido mežaudzi. Projekta izstrādātāji plāno nocirst kailcirtē vienā paņēmienā 4 — 7 ha purva priežu — aizsargājamā teritorijā, kur kailcirtes vispār aizliegtas! Latvijā Meža likums purvājos ierobežo cirsmas platību līdz 2 ha.
1. Netiek ievēroti Latvijas likumos paredzētie ierobežojumi.
Katra kailcirte cilvēka darbības rezultātā dabiskos procesus pārveido neatgriezeniski. Pēc koku nociršanas saules un vēja ietekmē nocirstajā platībā pirmajā gadā zemsedze izdeg un pēc tam liekā mitruma rezultātā iznīkst pavisam. Otrajā — trešajā gadā sāk augt sfagnu sūna, cirsmas vieta daļēju dabisko ainavu atjauno pēc pieciem — septiņiem gadiem. Tāds pats neatgriezenisks process notiek, applūdinot grāvjus (līdzīgi, kā to dara bebri, tikai te dambjiem noteiks augstumu) un ezeru krastus. Gar malām kaltīs priedes un gāzīsies grāvjos un abos ezeros. Dabiskais process atjaunosies pēc trim līdz pieciem gadiem. Projektā šīs negatīvās ietekmes netiek izskatītas.
2. Tiek pārkāptas ES izvirzītās prasības ar savu darbību nepasliktināt bioloģisko daudzveidību purvā.
Man nav skaidra projekta izstrādātāju vēlme iejaukties dabiskā purva atveseļošanās procesā pēc mēģinājuma to nosusināt, kas veikts 20. gs. sākumā un 20. gados. Praktiski drīz būs 100 gadu. Daži bijušie grāvji pēc vecām kartēm dabā pat vairs nav atrodami. Šīs darbības varētu saprast nesen nosusinātā purvā, kur ir liela grāvju ietekme uz purvu, vai arī lai atjaunotu kādreiz izstrādātu purvu, kā to dara daudzās Eiropas valstīs.
Projektā vajadzēja iztirzāt arī paredzēto darbību negatīvo ietekmi. Būtu saprotams arī projekts, kurš paredzētu ierīkot skatu torņus, laipas ekskursiju organizēšanai.
Drīzāk uzmanību vajadzētu pievērst, kā krīzes laikā nelietderīgi tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda praktiski nenozīmīga projekta rakstīšanai. Dzimtajā Aizkraukles pagastā trīs gadus strādāju par mežsargu un iepazinu Aizkraukles purvu, tādēļ domāju, ka Aizkraukles novada domes deputātiem ir jāpadomā, par ko īsti viņi nobalsoja — par veikli uzrakstītu projektu vai par bezjēdzīgām darbībām purvā?
Būtu nepieciešams projekts, kas pierādītu, ka Aklais purvs Eiropā ir unikāla vieta, ko mēs saglabājam, neizmantojam kūdras ieguvei. Par to valstij pienāktos kompensācija no ES par neiegūto peļņu, ko varētu gūt, izmantojot purvu kūdras ieguvei un cērtot purvam piegulošo mežu.
Šos pārkāpumus un iebildes Jaunjelgavas novada dome ņēma vērā un Aklā purva dabas aizsardzības projektu neapstiprināja.
