Klusajā sestdienā, 23. aprīlī, astoņdesmito dzimšanas dienu svin aizkraukliete Dzintra Jansone. Viņa stāsta, ka dzimšanas dienas vienmēr bijušas saulainas un pavasarīgi siltas. Lai cik netipiski tas būtu pavasara bērnam, jubilāres mīļākās puķes ir gladiolas un krāsainās, spurainās asteres.
Mūžs pavadīts Aizkrauklē, bet Dzintras kundzes dzimtā puse ir Viesītē, kur pagājusi bērnība un jaunības gadi. Tur joprojām dzīvo māsa un brālis, bet tikties tagad iznāk pavisam reti. Jaunībā jubilāre aktīvi darbojusies vietējos pašdarbības kolektīvos — dziedājusi ansamblī un spēlējusi dramatiskajā pulciņā. “Agri sāku strādāt smagus vīriešu darbus un tā arī visu mūžu esmu nostrādājusi, sevi nežēlojot un nedomājot, cik grūti klāsies vecumdienās. Ja tagad laiku varētu pagriezt atpakaļ, noteikti vairāk padomātu par sevi, par veselību un atļautos sevi kaut mazliet pažēlot,” atzīst jubilāre.
Daudzus gadus kopā ar vīru strādājuši mežā— rakuši tur dīķus un laiduši zivis, vēlāk līdz pat pensijai Sērenes galdniecībā bijusi kurinātāja, apkopēja un sardze. Jau būdama pensijā, Dzintras kundze vairākus gadus nostrādāja Komunālo uzņēmumu kombinātā.
Jubilārei ir divi bērni — meita Malda un dēls Juris, vairāki mazbērni, bet viņiem katram sava dzīve, un tikšanās kļuvušas pavisam retas. Vīrs Mārtiņš jau desmit gadu aizsaulē. “Pati trešo gadu vairs neizeju no dzīvokļa, tikai uz lodžijas. Dzīvoju otrajā stāvā, bet slimo kāju dēļ pavisam grūti pārvietoties, tomēr vēl ceru iziet ārā. Jau pusgadu man ir aprūpētāja Gaļina Priedīte, kura man regulāri atnes pārtiku, uzkopj dzīvokli un palīdz citos ikdienas darbos. Viņa šajā neilgajā laikā man ir kļuvusi par ļoti tuvu cilvēku — ar viņu varu aprunāties, uzticēt savas bēdas un lūgt palīdzību. Viņa man solīja kaut ko izdomāt, lai mēs abas varētu iziet pastaigāties,” smaidot stāsta aizkraukliete.
Jaunības dienu draudzenes Ilga un Aina ir tālu — Liepājā, tāpēc telefons uz dzīvojamās istabas galda vienmēr ir pa tvērienam, un sarunās tiek aizvadīta ne viena vien stunda.
Tuvojoties pavasarim, jubilāre atminas, kāds dzīves ritms ģimenē bijis toreiz, kad visi bija kopā un strādāja — nebijis laika mājās pat kārtīgi ēdienu pagatavot, jo pēc darba visu brīvo laiku pavadījuši dārzā. Kaimiņi pat viņu apsmējuši, sakot, ka Dzintra neies mājās tik ilgi, kamēr atkal jaunas nezāles izaugs. Starp kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu vagām Jansonu dārzā kuploja ogulāju krūmi, vīrs Mārtiņš bija aizrāvies ar zemeņu audzēšanu, bet Dzintras kundze kopa vairākas puķudobes. Rudens puķes — gladiolas, samtenes, asteres — bieži vien izdalīja skolēniem, kuri tās pirmajā skolas dienā nesa skolotājiem.
Tagad jubilāre laiku īsina, skatoties televīziju, īpaši tiek gaidīta katra jaunā “Mīlas viesuļa” sērija un apsveikumu raidījums “Daudz laimes!”, arī “Staburags” pastkastītē ir saikne ar ārpasauli. Rokdarbu groziņš nestāv dīkā, ik pa brīdim Dzintras kundze kaut ko noada un patamborē sava prieka pēc.
Dzimšanas dienas priekšvakarā jubilāre gaida tikšanos ar meitu, noteikti atnāks arī aprūpētāja, bet vislielākā dāvana viņai būtu pavasarīga pastaiga svaigā gaisā.
